Latvijas Banka palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma par 0,3% līdz pieaugumam 0,5% apmērā, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš pauda, ka Latvijā ekonomikā recesija ir jau aiz muguras, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka IKP šā gada prognozēs pārmaiņas ir diezgan "kosmētiskas".
Latvijas Banka samazinājusi arī IKP pieauguma prognozi 2024. gadam no iepriekš prognozētajiem 4,4% līdz 3,7%, bet 2025. gadā ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 3,5% līdz 3,3%.
Latvijas Bankā norāda, ka 2022. gadā Latvijas tautsaimniecībā bija vērojama sekla recesija, tomēr gada nogale pārsteidza ar noturīgu patēriņa kāpumu - pērnā gada nogales IKP snieguma ietekmē 2023. gada IKP prognoze ir 0,5% pieaugums iepriekš lēstā krituma vietā.
Centrālajā bankā atzīmē, ka algu pieaugums pagājušajā gadā bija mērens, bet šogad to pastiprinās minimālās algas palielināšana. Tomēr augstā inflācija joprojām mazinās iedzīvotāju pirktspēju.
Pēc Latvijas Bankas jaunākajām prognozēm, bruto alga šogad pieaugs par 9,1%, nākamajā gadā - par 8,8%, bet 2025.gadā - par 7,8%.
Vienlaikus Latvijas Bankā arī norāda, ka, uzņēmumiem izjūtot pieprasījuma vājināšanos un izmaksu kāpumu, nedaudz mazinājās pieprasījums pēc darbaspēka - saruka brīvo darbavietu skaits. Tomēr prognozētais recesijas īslaicīgums un, aktivitātei atjaunojoties, paredzamais darbaspēka trūkums uzņēmumiem liek paturēt darbiniekus, un bezdarba līmeņa pārmaiņas nav būtiskas.
Latvijas Banka prognozē, ka bezdarba līmenis 2023.gadā būs 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā - 7,3%, bet 2025.gadā - 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus centrālajā bankā atzīmē, ka investīciju pieauguma izredzes nav uzlabojušās, ņemot vērā gauso Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, kā arī augstajai nenoteiktībai un pieaugušajām procentu likmēm vājinot gauso kreditēšanu.
Aktivizējoties ES fondu līdzekļu apguvei un normalizējoties resursu cenām, 2024.-2025.gadā gaidāma tautsaimniecības izaugsme virs 3% - attiecīgi 3,7% un 3,3%.
Būtiskākie Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kavējošie riski ir ilgstoši zemais investīciju līmenis un konkurētspējas pasliktināšanās. Latvijas eksporta tirgus daļa pasaulē pēc straujā pieauguma iepriekšējos gados labvēlīgas eksporta struktūras dēļ saglabājas noturīga. Tomēr akumulējušos resursu izmaksu ietekmē eksports varētu atpalikt no ārējā pieprasījuma. "Ilgtermiņā konkurētspējīgas tautsaimniecības priekšnosacījums ir investīcijas," pauž Latvijas Bankā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts pēc šim gadam paredzētajiem 4% no IKP turpmāk varētu mazināties, tomēr aktuāli ir tautsaimniecības transformācijas veicināšanu saistīti ieguldījumi. Svarīgi aspekti ir pilnvērtīga ES fondu apgūšana, kā arī uzlabota valsts pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, norāda Latvijas Bankā, prognozējot, ka 2024.gadā budžeta deficīts būs 2,7% no IKP, bet 2025.gadā - 1,5% no IKP.
