"Šķita, ka mums tā būs vienmēr." Dziedātājs Aivo Oskis par bērnībā piedzīvoto vardarbību

Pirmajai vardarbības lēkmei no patēva pret mammu Aivo bija liecinieks deviņu gadu vecumā. "Tas sākās diezgan ātri. Mamma iepazinās, mēs kā bērni bijām ļoti priecīgi redzēt, ka mamma ir atradusi jaunu cilvēku, ar kuru viņa grib būt kopā. Šķita, ka viss ir lieliski," atminas Oskis. Un tad ļoti strauji viss izmainījies.

Dziedātājam grūti izskaidrot, kādēļ ģimenē ienāk emocionālā un fiziskā vardarbība:

"Pat grūti izskaidrot, kāpēc tas viss sākās. Šķiet, strīdus uzsāk tikai uzsākšanas pēc, lai tikai būtu, par ko pastrīdēties."

Vaicāts, ko izjuta brīdī, kad redzēja patēva vardarbīgo izturēšanos pret mammu, Aivo norāda – tas bija vairāku emociju kokteilis: "Tās bija dusmas, noteikti bezpalīdzības sajūta. Es atceros to laiku. Šķita, ka mēs neko nevaram, izdarīt, mums tā būs vienmēr, ka nav nekādas izejas, kāda jēga, jo ir faktori, kas liek tā domāt, – kur mēs dzīvosim, nav pietiekami daudz naudas. Un tajā pašā laikā vēl ir manipulēšana – viņš saka manai mammai, ka viņa ir stulba, neko nemāk, viņš liek viņai pašai sev neticēt."

Sākotnēji agresijas mirkļos Aivo kopā ar māsu centās mammu aizstāvēt, bet "mūs aizlidināja pa gaisu". "Mums pašiem nekad neko nedarīja, vairāk bija tas, ka ar mums vispār nerunāja," to, ka pret viņu un māsu tika izvērsta emocionālā vardarbība, norāda Aivo. "Īstenībā mēs baidījāmies. Viņš bija iebiedējis mūs visus."

Mūziķis atzīst – šis viņam ir emocionāls temats, kas gan uzrunā un aizkustina, kad citi dalās līdzīgā pieredzē, gan sadusmo. "Man gribētos, lai cilvēkus, ar kuriem notiek vardarbība, tik ļoti nenosoda." Viņš jūt, ka sabiedrība vardarbības upurus nosoda. "Tāpēc cilvēki kautrējas būt atklāti, ka ar viņiem tā ir atgadījies. Jo bieži vien uzdod jautājumus: ko tu darīji nepareizi, varbūt tu provocēji šo cilvēku."

Vairāk skaties video: