“Vēl esmu tramīga, taustu pieri, vai nav karsta, bet ļoti ceru, ka tas murgs ir beidzies,” saka Miķeļa mamma Anete Piņķe. Viņa bija tā drosmīgā un atbildīgā mamma, kas sociālajos tīklos dalījās ar savu stāstu par dēliņa saslimšanu ar vējbakām un pārdzīvojumiem slimnīcā. Visu stāstu par briesmīgo pieredzi un infektoloģes komentārus lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik".
Ne katra mamma ir tik drosmīga, lai atklāti pateiktu: "Tas, ka uz mani te, slimnīcā, noraugās kā uz antivaxeri, ir nudien mazākais šajā stāstā, un savā ziņā esmu to pelnījusi."
Nē, Miķeļa mamma nav nekāda antivaksere. Anete ir rūpīga, gādīga mamma, kura seko līdzi bērnu potēšanas kalendāram, saglabājot veselīgi kritisku attieksmi.
"Vai kāds no jums domā tāpat kā es domāju, kad uzzināju, ka bērna potēšanas kalendārā ir iekļauta arī pote pret vējbakām? Es nospriedu, ka šis jau ir tā kā mazliet pārspīlēti. Labi, pret nopietnajām slimībām ir jāpotējas, tur nav variantu. Nu labi, arī pret masalām un cūciņu, ja tās var radīt komplikācijas. Bet pote pret vējbakām? Nopietni? Vai tad bērnība ir bērnība bez vējbaku pumpām un zeļonkas?"
Miķelīša saslimšana sākās ar dažiem izsitumiem – tieši tā, kā daudzi atceras savu vai savu bērnu slimošanu bērnībā. Taču Miķeļa gadījumā turpinājums bija šausmīgs.
Par Miķeļa saslimšanu ar vējbakām un ārstēšanos slimnīcā, kā arī interviju ar Miķeļa ārstējošo ārsti, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģi, Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju Daci Zavadsku lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik".
