/nginx/o/2023/04/09/15247236t1h47b7.jpg)
Kad kādam telpaugam šķietami ir slikti, visticamāk, pie tā vainojams ir auga aprūpētājs. Varbūt pārliets vai par maz liets, varbūt pārāk daudz vai maz saules. Faktoru, kā cilvēki var netīšām nogalināt savus augus, ir daudz. Bet vai var pienākt brīdis, kad gadiem veselīgs augs sāk bez iemesla nīkuļot un iet bojā?
Dzīvām lietām ir "derīguma termiņš". Un augi nav izņēmums. Pat ja tie tiek rūpīgi kopti un atrodas ideālā vidē, pienāks brīdis, kad tie nometīs lapas un nomirs dabiskā ceļā. Tomēr, lai augi sasniegtu šo brīdi, ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā dzīvniekiem, vēsta tiešsaistes žurnāls "Mental Floss".
Telpaugi turpina augt tik ilgi, kamēr valda augšanai labvēlīgi apstākļi.
Atkarīgs no auga, tomēr augšana var turpināties desmitiem, pat simtiem gadu.
Vecākais zināmais stādītais augs (encephalartos altensteinii) ir stādīts 1775. gadā. Augi savvaļā var nodzīvot pat vēl ilgāk. Piemēram, Kalifornijā aug 4850 gadu vecs koks.
Pat vislabāk aprūpētais augs pēc zināma laika ies bojā. Pēc gadiem ilgas dzīves tā šūnas vairs nespēs atjaunoties, liedzot pienācīgi uzņemt ūdeni. Rezultātā augs nokaltīs. Tomēr tikai daži telpaugi sasniedz šo brīdi. Lielākoties tie iet bojā sliktas aprūpes, parazītu vai slimību dēļ.
