"Latraps": Arī Latvijā ir jūtama Ukrainas graudu ietekme uz vietējo graudu tirgu

LETA
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Skrypnykov Dmytro/Shutterstock

Uz Latvijas graudu tirgu ir jūtama Ukrainas graudu ietekme, jo lielākā daļa Latvijā izaudzēto graudu un pākšaugu tiek realizēti ārpus Latvijas, sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" pārstāvji.

Kooperatīvā skaidroja, ka graudu cenas Latvijā tiešā veidā ietekmē notiekošais citur pasaulē, kā arī Latvijas graudi tirgū tiešā veidā konkurē ar Krievijas un Ukrainas graudiem, kas jau gadu ir lētākie tirgū pieejamie graudi.

"Latraps" pārstāvji atzīmēja, ka liela daļa valstu, uz kurām tradicionāli tiek eksportēti graudi no Latvijas, veic importu arī no Krievijas un Ukrainas.

Vienlaikus Latvijas zemniekiem pirms pusotra gada izmainījās lauksaimniecības biznesa abas puses - gan izmaksu sadaļa, gan ienākumu sadaļa.

Kā skaidroja kooperatīva pārstāvji, līdz kara sākumam Latvijas lauksaimniecības tirgū minerālmēslu piegādēs dominēja Krievijas un Baltkrievijas piegādātāji, tostarp komplekso minerālmēslu grupā Krievijas daļa bija 97%. To ietekmēja gan pievilcīgā cena, gan ērtā piekļuve resursiem, jo, piemēram, kālija ieguves reģionā atrodas tikai Krievijas un Baltkrievijas teritorijā.

Kooperatīvā stāstīja, ka "Latraps" un citi lauksaimnieki lauza līgumattiecības ar Krieviju un tās satelītvalstīm, negaidot Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

To vietā nākuši Lietuvas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas un Nīderlandes minerālmēslu ražotāji.

Vienlaikus augošās darba spēka izmaksas, inflācija, energokrīze, atkarība no dabasgāzes un loģistikas izmaksas veicināja to, ka cena minerālmēsliem uzkāpa no aptuveni 200-300 eiro par tonnu līdz 1000 eiro par tonnu un vairāk.

Tādējādi 2023. gadā vienas lauksaimniecības produkcijas tonnas izaudzēšanas izmaksas ir pieaugušas vismaz par 70%, salīdzinot ar pirmskara izmaksām, uzsvēra kooperatīva pārstāvji.

Vienlaikus "Latraps" skaidroja, ka, ja "vesela tirgus" apstākļos šādu izmaksu veidošanos vismaz daļēji kompensētu graudu cenu pieaugums, tad šobrīd "kara tirgus" apstākļos tas nenotiek un patlaban vislielāko uztraukumu zemniekiem rada zemās graudu cenas starptautiskajos tirgos, kas neļauj nosegt ražas izaudzēšanas izmaksas.

Kā norādīja kooperatīvā, lauksaimnieki strādā ar kara izmaksām, bet pārdod graudus par pirmskara cenām. Turklāt, ja salīdzinoši vienkārši Latvijā varēja atteikties no Krievijas un Baltkrievijas izejvielām, izvēloties citus piegādātājus, tad graudu cenu pasaules tirgū tik vienkārši ietekmēt nevar.

"Latraps" skaidroja, ka zemās graudu cenas notur Ukraina, kur galvenais motivators ir uztraukums par jebkādu cenu pārdot lauksaimnieku izaudzēto kara apstākļos, un Krievija, kura ar savu ražas apjomu un izejvielu cenu var nodrošināt savas produkcijas zemāko cenu globālajā tirgū.

Kooperatīvā stāstīja, ka Krievija nepieciešamos minerālmēslus vienkārši saražo, un to cenas ir daudzas reizes zemākas nekā Eiropā. Ar savas produkcijas zemajām cenām "Krievija rok bedri civilizētās Eiropas lauksaimniekiem, jo vienkārši viņi var". Tāpat papildus apgrūtinājums Eiropas un Latvijas graudu realizācijai ir fakts, ka liela daļa valstu, uz kurām tradicionāli tiek eksportēta lauksaimniecības produkcija veic importu arī no Krievijas.

"Latraps" pārstāvji stāstīja, ka Eiropas Komisija kopā ar Ukrainu cenšas meklēt risinājumus, domājot par vienoto iepirkumu Ukrainas produkcijai. Kooperatīvā iniciatīvu idejas līmenī vērtē kā apsveicamu, bet uzsvēra, ka galvenais, lai šāda rīka un procesa izveide notiek līdz ražas kulšanai.

Savukārt mazināt Krievijas ietekmi var tikai kaut vismaz daļēji kompensējot lauksaimniecības izmaksu sadaļu, teica kooperatīvā.

Jau ziņots, ka "Latraps" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro.

"Latraps" reģistrēta 2000. gadā. 2022. gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu