/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/04/29/15288050t1hbc63.jpg)
Pēdējā masīvā raķešu apšaude, kurai okupanti pakļāvuši Ukrainas pilsētas, liecina, ka Krievijas karaspēks kopš ziemas ir mainījis pieeju raķešu triecieniem, norāda britu izlūkdienesti.
Sestdien, 29. aprīlī, publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas kārtējā ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē norādīts, ka piektdienas uzbrukums bijis pirmā masīvā raķešu apšaude kopš marta sākuma.
Šajā triecienā tika izmantots mazāks raķešu skaits nekā ziemā, un šķiet, ka tas nebija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Pastāv reālistiska iespēja, ka krievi mēģināja trāpīt Ukrainas armijas rezerves vienībām un rietumu nesen piegādātajai kara tehnikai, teikts ziņojumā.
Britu eksperti atzīst, ka krievi acīmredzami neefektīvi izvēlas mērķus un militāro izdevīgumu stāda augstāk nekā tādas iespējamās blaknes kā civilistu bojāeja.
Kā ziņots, naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainas pilsētām izšāva 23 spārnotās raķetes, no kurām ukraiņu zenītartilēristi 21 notrieca.
Taču viena no spārnotajām raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā mājā Umaņā, nogalinot vismaz 23 cilvēkus. Apšaudes laikā arī Dņipro notriektas krievu raķetes atlūzas nogalināja kādu sievieti un viņas trīsgadīgo meitu.