VIDEO ⟩ Raidījums: Neizdarības dēļ balsis nākamā gada EP vēlēšanās varētu būt jāskaita ar rokām

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
14. Saeimas vēlēšanas 104. vēlēšanu iecirknī Rīgas Purvciema vidusskolā.
14. Saeimas vēlēšanas 104. vēlēšanu iecirknī Rīgas Purvciema vidusskolā. Foto: Zane Bitere/LETA

Politiķi jau pirms vairākiem mēnešiem vienojās, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vairs nespēj nodrošināt vēlēšanas, tāpēc tai vajadzīga reforma. Problēmas samilza pagājušā gada novembrī, kad komisijas darbu faktiski paralizēja kriminālprocess par iepirkumu, kurā uzvarēja galvenais vēlēšanu IT sistēmu izstrādātājs uzņēmums "SOAAR". Diskusiju cikls starp iestādēm, kuras teorētiski varētu pārņemt IT sistēmu vadīšanu, noslēdzies bez rezultāta, un "SOAAR" aizstājēju tagad meklēs privātajā sektorā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Kamēr risinājuma nav, pieaug risks, ka nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pēc gada vēlētāji atkal būs piesaistīti konkrētam iecirknim, kas, visticamāk, samazinās aktivitāti.

Balsis 2024. gada EP vēlēšanās jāskaita ar rokām

Pēdējos desmit gadus vēlēšanu komisiju locekļi balsu skaitīšanai varēja izmantot skenerus un speciālu programmu. Skenēšana ļauj elektroniski pārskaitīt vēlēšanu zīmes, tādā veidā izķerot kļūdas, kā arī palīdz ar ķēpīgāko daļu – plusiņu un svītrojumu skaitīšanu. Sistēma pati atzīmes atpazīst, un vēlēšanu zīmi attēlo uz ekrāna. Derīgās atzīmes tādā veidā skaita visi komisijas locekļi kopā.

Programma nākamajās EP vēlēšanās nebūs izmantojama. Tā pieder firmai "SOAAR", ar kuru CVK vairs nesadarbojas kriminālprocesa dēļ.

"Laime nelaimē – EP vēlēšanās nav liela sabiedriskā līdzdalība, proti, nav daudz balsotāju. Līdz ar to visu balsu skaitīšanu, kas ir vēlēšanu vadības sistēmā, var nodrošināt manuāli," situāciju komentēja CVK vadītāja Kristīne Saulīte, kuru amatā Saeima iecēla 2. februārī.

CVK sekretārs Ritvars Eglājs (NA) piebilst, ka daļa iecirkņu, īpaši mazie, arī tagad izvēlas balsis skaitīt ar rokām. Taču viņš atzīst, ka

IT sistēma padarīja skaitīšanu pārskatāmāku, jo iesaistās visa komisija, kas mazina iespējas kļūdīties: "Tomēr skenējot tiek novērstas atsevišķas cilvēku kļūdas, kas reti, un ļoti reti, bet tomēr gadās."

"Parasti balsis skaita noguruši darbinieki, noguruši cilvēki, un tur bez kļūdām nevar iztikt. Vienīgais, ja tās kļūdas nav apzinātas, viņas darbojas dažādos virzienos un parasti balsošanas iznākumu neietekmē," LTV teica Publisko tiesību institūta vadītājs Arvīds Dravnieks, kuram ir plaša pieredze vēlēšanu rīkošanā. Viņš pieļauj, ka skaitīšana tikai ar rokām dažiem varētu palielināt aizdomas par pārkāpumiem, kam, viņaprāt, gan īsti pamata nav, ja skaitīšanas process vadīts kvalitatīvi.

Apdraudēta iespēja balsot jebkurā iecirknī

Savukārt lielāka ietekme IT sistēmu trūkumam būs tad, ja vēlētāji drīkstēs balsot tikai iepriekš noteiktā iecirknī. Arī datu apmaiņu starp iecirkņiem, kas pēdējos gados ļāvis iet balsot uz jebkuru iecirkni un vairs nesūtīt paziņojumus ar noteikto balsošanas vietu, nodrošināja uzņēmums "SOAAR".

Dravnieks pieļauj, ka tādā gadījumā jārēķinās ar zemāku vēlētāju aktivitāti: "Ja balsošana notiek šādā jaukā laikā kā tagad, latviešiem ir tradīcija kopt zemi kaut kur. Tas nozīmē, ka daudzi neatradīsies savā dzīves vietā. Līdz ar to nobalsojušo procents būs zemāks nekā varētu būt. EP vēlēšanās tāpat mēs jau priecātos par 30%, tagad būs 25%." Viņš gan piebilst, ka EP vēlēšanas nav tik nozīmīgas kā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas.

Gan politiķi, gan CVK iespēju balsot jebkurā iecirknī uzskata par kritiski svarīgu. Ja vēlēšanu vadības sistēmai un līdz ar to iespējai balsis skaitīt ar skeneri šobrīd ir atmests ar roku, datu apmaiņu starp iecirkņiem gan nolemts nodrošināt. Deputāti gatavojas to paredzēt arī EP vēlēšanu likumā: "Šim te tiešsaistes vēlētāju reģistram ir jābūt, manuprāt, un šobrīd tiek darīts viss, lai tas tiktu nodrošināts," teica CVK vadītāja Saulīte.

IT sistēmas nodrošināt neviens neuzņemas

Tomēr jau vairākus mēnešus iestādes nevar vienoties, kam ar vēlēšanu IT sistēmu nodrošināšanu būtu jānodarbojas. Elektroniskais vēlētāju reģistrs ar ziņām par katru balsstiesīgo ir PMLP īpašumā, taču iestādei nav kapacitātes, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp iecirkņiem, kas novērstu iespēju nobalsot divreiz.

Vajadzīgo resursu neesot arī par e-pārvaldi atbildīgajai Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Vēl pagājušajā nedēļā galvenais kandidāts uz pienākumu pārņemšanu bija Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas vēlēšanās rūpējas par sistēmu drošību: "To mēs arī turpināsim darīt – tā ir resursu izmitināšana un kiberdrošība. Kas attiecas uz pakalpojumu paplašināšanu – šobrīd joprojām turpinās gan izpēte, gan diskusijas," situāciju trešdien komentēja centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

LVRTC vadītājs gan atzina – lai paspētu sistēmas sagatavot, darbs centram bija jāsāk "jau vakar".

Sarunas par IT sistēmu nodrošināšanu tagad pārņēmusi Valsts kanceleja. Tās direktors Jānis Citskovskis par vēlēšanu jomu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šonedēļ ziņoja, ka neviena iestāde datu apmaiņu starp iecirkņiem nodrošināt tomēr nespēs. Tāpēc jāmeklē kāds gribētājs privātajā sektorā: "Mēs esam šobrīd iedarbinājuši scenāriju divi, lai rastu risinājumu, ka komersanti nodrošinātu vēlētāju reģistra uzturēšanu," teica Citskovskis.

Pēc tam komisijā diskusijas iekarsa. "Jaunās Vienotības" (JV) deputāts Andrejs Ceļapīters uzstāja, ka līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēl ir gads laika, tāpēc valsts pārvaldei jāspēj nodrošināt gan elektroniskā skaitīšana, gan iespēja balsot jebkurā iecirknī: "Ja mēs tādu mazspēju te izrādām, man jāsaka, ka man ir kauns, ka šobrīd mums ir jārunā par šīm lietām. Pie tik spēcīgas IT jomas Latvijā mēs tagad nevaram vienkāršas lietas atrisināt gada laikā."

Sašutumu Latvijas Televīzijai atzina arī "Progresīvo" deputāte komisijā Skaidrīte Ābrama: "Šis jau ir ceturtais mēnesis vismaz, kad mēs par to spriežam, spriežam, un joprojām nav nekāda skaidrība, kā tad tiks nodrošināta šī te tiešsaistes vēlēšanu sistēma, kādā veidā tiks apkalpotas IT sistēmas un tā tālāk."

Meklēs IT sistēmu apkalpotāju privātajā sektorā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols stāsta, ka kopā ar PMLP šobrīd tiek meklēts kāds uzņēmums, kas varētu nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem.

Ministrija plāno uzrunāt IT nozares asociācijas, lai tās par vēlēšanu vajadzībām varētu informēt savus biedrus: "Mēs arī asociācijām nosūtīsim tās potenciālās minimālās kvalifikācijas prasības, kurām būtu jāatbilst šiem uzņēmumiem, ja viņi izrādīs interesi, lai vispār varētu strādāt ar šāda veida sistēmu," teica Ozols.

Tikšanās ar pretendentiem varētu notikt nākamnedēļ, pieļāva VARAM pārstāvis. Vēl gan vēlētāju reģistram vajadzīgs audits. PMLP norāda, ka neatkarīgo auditu tuvāko mēnešu laikā iepirks elektroniskajā iepirkumu sistēmā, un audita veikšana varētu prasīt divus mēnešus. Vēl laiku prasīs arī auditētāja pārbaude no drošības iestāžu puses.

Opozīcijai bažas par CVK neatkarību

Paralēli politiķi meklē arī ilgtermiņa risinājumu, kā CVK stiprināt, lai līdzīgas problēmas neatkārtotos. Koalīcijas partijas vienojušās, ka CVK kļūs par Valsts kancelejai padotu iestādi, vienlaikus saglabājot esošo locekļu sastāvu un neatkarību. Kā to visu iespējams salāgot, gan pagaidām nav skaidrs.

Opozīcija iesaka ar lēmumiem nesteigties. Īpaši asi iebilst "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kura uzskata, ka ietekme uz vēlēšanu rīkošanu tādā gadījumā būs premjeram, kura uzdevumus jāpilda Valsts kancelejai.

"Atkarīgs ir nākotnes liktenis arī tai konkrētai partijai un premjeram, un viņš vienkārši paies garām tam CVK, kas ir viņa pārraudzībā, un neiejauksies tur – to nevarētu izdarīt ne tikai Kariņš, bet arī citiem būtu kārdinājums kaut kā nebūt veidā savai partijai izdevīgi noorganizēt šo procesu," pauda LPV pārstāvis CVK Ringolds Balodis. Viņš uzskata – ja arī iejaukšanās praktiski nenotiks, sabiedrības acīs tāpat uzticība vēlēšanām mazināsies.

Savukārt bažas par nepamatotām uzskata JV deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Edmunds Jurēvics: "Es domāju, ka Šlesera partijas argumentācija izklausās pēc tādiem Trampa argumentiem tad, kad viņš zaudē vēlēšanas, mēģinot apstrīdēt, ka tās nav leģitīmas. Manuprāt, tās ir tādas pilnīgas muļķības un tautas musināšana, jo atceramies – neatkarīgi no tā, kur formāli CVK tiek sasaistīts, CVK locekļi tiek ievēlēti Saeimā, un katrai Saeimas partijai ir viens pārstāvis."

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt jauno CVK pārvaldības modeli līdz 1. oktobrim. Paziņojumā premjers uzsver, ka CVK kapacitāte ir jāstiprina, un vienlaikus vēlēšanu procesa norise nedrīkst tikt ietekmēta.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu