Lielbritānijā 6. maijā kronēs karali Čārlzu III un karalieni Kamillu

Foto: I T S/Shutterstock

Lielbritānijā sestdien, 6. maijā, tiks kronēts karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla.

Dedzīgākie monarhijas atbalstītāji jau nedēļu pirms kronēšanas sāka pulcēties Londonā, lai klātienē vērotu vēsturisko dienu, kādas Lielbritānijā nav bijis vairāk nekā 70 gadus.

Britu karaļpāris sešu zirgu vilktā karietē dosies apmēram divus kilometrus garajā ceļā no Bekingemas pils uz Vestminsteras abatiju, kur plkst. 11 (plkst. 13 pēc Latvijas laika) sāksies svinīgā kronēšanas ceremonija.

Plānots, ka pats Čārlza II kronēšanas mirklis būs plkst. 12, bet anglikāņu baznīcas arhibīskapa Džastina Velbija vadītā ceremonija beigsies plkst. 13.

Uz ceremoniju Vestminsteras abatijā lūgti vairāk 2000 viesu - gan ārvalstu līderi un monarhi, gan amatpersonas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Britu monarha kronēšanas ceremonijas pamats nav mainījies jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Vispirms karalis tiks iepazīstināts ar draudzi, kas atbildēs, izsaucot "Dievs, sargi karali!". Pēc tam monarhs dos kronēšanas zvērestu, kura teksts gan gadsimtu gaitā ir mainījies.

Iepriekšējā kronēšanā 1953. gadā Čārlza māte karaliene Elizabete II, kura tolaik bija 27 gadus veca, solīja valdīt atbilstoši likumam, taisnīgumu panākt ar žēlastību un saglabāt Anglijas Baznīcu. Tāpat viņa zvērēja "atbilstoši to pašu likumiem un paražām" pārvaldīt Nāciju sadraudzības valstis, kurās britu monarhs ir valsts galva.

Tālāk ceremonijā arhibīskaps "svaidīs, svētīs un iesvētīs" monarhu, kurš sēdēs 1300.gadā izgatavotajā Karaļa Edvarda jeb Kronēšanas krēslā zem baldahīna.

Iesvētītai eļļai tiks izmantota sudraboti zeltīta 12. gadsimta karote, kas ir vecākais Kroņa dārgumu artefakts.

Velbijs ir apliecinājis, ka svaidīšana jeb sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā, būs "vienīgā ceremonijas daļa, kuru publika neredzēs".

Ceremonijā būs arī budistu, hinduistu, jūdaistu, musulmaņu un sikhu līderi, cenšoties atspoguļot mūsdienu sabiedrības dažādību un Čārlza centienus veidot saliedētāku sabiedrību.

Bībeles lasījumu ceremonijas laikā veiks Lielbritānijas vēsturē pirmais premjerministrs hinduists Riši Sunaks. Ceremoniju apmeklēs arī Skotijas premjerministrs Humza Jusafs, kurš ir pirmais musulmanis kādas Rietumeiropas valdības vadītāja amatā.

Pēc valdnieka lodes un sceptera pasniegšanas, kas apliecina tā garīgo un laicīgo varu, monarham galvā tiks likts Svētā Edvarda kronis un monarhs pārsēdīsies tronī.

Tad tradicionāli kronētā monarha priekšā ceļos metīsies un uzticību zvērēs arhibīskaps, prinči un parlamenta augšpalātas - Lordu palātas - augstākās amatpersonas, bet Čārlza III kronēšanas scenārijā ir paredzēta "tautas godināšana", kad ikviens Vestminsteras abatijā, Londonas ielās vai mājās pie televizora ekrāna esošais var zvērēt savu uzticību karalim.

Pēc tam atsevišķā ceremonijā, kas būs līdzīga, bet vienkāršāka, kronēta tiks karaliene Kamilla.

Karalis un karaliene karietē, kas pirmo reizi tika izmantota 1762. gadā, dosies plašākā "Kronēšanas procesijā" citu karaliskās ģimenes pārstāvju un ap 4000 britu un sadraudzības valstu karavīru pavadībā atgriezīsies Bekingemas pilī, kur plkst. 14.15 no pils balkona sveiks pavalstniekus un pamās Karalisko gaisa spēku parādei.

Ceremonijā piedalīsies tuvākie karaļa radinieki: viņa vecākais dēls Velsas princis Viljams, kurš tagad ir kļuvis par troņmantnieku, ar sievu Ketrīnu, Čārlza māsa princese Anna ar vīru, karaļa brālis Edinburgas hercogs Edvards ar sievu un bērniem.

Bez sievas Meganas ceremoniju apmeklēs arī Čārlza III jaunākais dēls Harijs, kuram, tāpat kā Čārlza brālim princim Endrū, nav paredzēta formāla līdzdalība pasākumā. Harijs ar sievu un abiem bērniem - princi Ārčiju, kuram tieši sestdien paliek četri gadi, un gandrīz divgadīgo princesi Lilibetu - atteicās no ikdienas pienākumiem karaliskajā ģimenē un pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, kur virknē interviju atklāja sarežģītās un rūgtuma pilnās attiecības ar Harija ģimeni. Savukārt Endrū saistībā ar skandālu par iespējamu 17 gadus vecas meitenes seksuālu izmantošanu ir zaudējis gan militāros titulus, gan prominentu vietu karaliskās ģimenes hierarhijā.

Viljama vecākais dēls princis Džordžs, kuram ir deviņi gadi un kurš ir otrais rindā uz troni, ceremonijā būs starp karaļa pāžiem.

Ceremonijā piedalīsies arī karalienes Kamillas mazbērni, bet lūgto viesu vidū ir viņas pirmais vīrs Endrū Pārkers-Boulzs.

Viesu vidū Vestminsteras abatijā būs Ziemeļīrijas īru nacionālistu partijas "Sinn Fein" līdere Mišela O'Nīla, lai gan viņas partija tradicionāli iebilst pret monarhiju. Tāpat ceremoniju apmeklēs Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, ASV pirmā lēdija Džila Baidena, Eiropas monarhiju, kā arī Butānas, Jordānijas, Tongas un Taizemes karalisko ģimeņu pārstāvji, maoru karalis no Jaunzēlandes, Japānas imperatoru ģimenes, kā arī bijušo Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas karalisko ģimeņu pārstāvji. Tāpat viesu vidū ir dažādu labdarības organizāciju un aktīvistu pārstāvji.

Svētdien Lielbritānijā gaidāmas dažādas apkaimju ielu ballītes jeb "Lielās kronēšanas pusdienas", bet plkst. 20 Vindzoras pilī ap 10 000 viesu vēros Kronēšanas koncertu, kurā piedalīsies Keitija Perija, Laionels Ričijs, "Take That", Andrea Bočelli un citi mākslinieki.

Pirmdien Lielbritānijā izsludināta brīvdiena, kurā karaliskā ģimene ir aicinājusi britus piedalīties brīvprātīgo darbā savā kopienā.

74 gadus vecais Čārlzs par Lielbritānijas karali kļuva pagājušā gada 8. septembrī, kad nomira viņa māte karaliene Elizabete II, kas valdīja 70 gadus.

Ņemot vērā karaļa vecumu, ir skaidrs, ka viņam kā monarham salīdzinoši īsā laikā ir jāatstāj savs nospiedums vēsturē.

Pirmajos sešos mēnešos pēc kļūšanas par karali viņš ir atvēris karaliskos arhīvus, lai pētniekiem būtu iespēja izanalizēt britu monarhijas saistību ar verdzību.

Tāpat Čārlzs III ir apņēmies veidot tā dēvēto mazāko monarhiju, kad aktīvi strādājošo un par budžeta līdzekļiem apmaksāto karaliskās ģimenes locekļu skaits ir ierobežotāks. Viņš arī mēģina piešķirt monarhijai emocionālākus vaibstus, neslēpjot asaras pēc savas mātes nāves vai apsēžoties uz grīdas, kad sikhu lūgšanu namā Lūtonā tikās ar draudzi.

Ja karaliene Elizabete II kļuva par stila ikonu ar košu krāsu saskaņotiem kostīmiem un rokassomiņām, tad Čārlzs III savus uzvalkus cenšas atdzīvināt ar dažādu krāsu kabatslakatiņiem.

Lai gan gaidīšana uz troni ir bijusi ilga, ekspertu vērtējumā tā ir devusi Čārlzam iespēju vērot savu māti, mācīties no kļūdām un jau laikus sagatavoties tam, kāds karalis viņš vēlas būt un kādu mantojumu atstāt vēsturē. Elizabete II, kura par karalieni kļuva 25 gadu vecumā, un daudzi citi britu monarhi savas zinības apguva mājmācībā pie skolotājiem, bet Čārlzs ir guvis izglītību mācību iestādēs un pieredzējis dzīvi ārpus pils sienām.

Čārlzs ir studējis vēsturi Kembridžas Universitātē un sešus gadus dienējis Karaliskajos jūras spēkos.

Kā Velsas princis viņš ir dibinājis dažādas labdarības organizācijas, kas, piemēram, palīdz jauniešiem atrast darbu, izglītību un apmācības. Tāpat viņš ir izveidojis organiskās pārtikas kompāniju un aizrāvies ar pilsētplānošanu. Viņš dedzīgi iestājas par vides daudzveidības saglabāšanu un klimata krīzes novēršanu.

Savulaik karalienes dēls mudināja ministrus atteikties no projektiem, kuri, viņaprāt, kaitē Lielbritānijas vēsturiskajai arhitektūrai.

Karaliene Elizabete II iemantoja visa politiskā spektra atbalstītāju cieņu ar to, ka nekad publiski neizpauda savus politiskos uzskatus un simpātijas, tikmēr Čārlza agrākā iesaistīšanās politiskos procesos un publiski izteikumi ir bijuši kritizēti kā aizlieguma karaliskajai ģimenei iejaukties valsts politikā pārkāpums.

Tomēr vislielākā Čārlza dzīves drāma ir saistīta ar viņa un princeses Diānas laulības izjukšanu. Pirms princeses Diānas nāves 1997. gada autoavārijā Parīzē daudzu karaļnama norišu vērotāju acīs Čārlzs bija sliktais vīrs, kurš ir krāpis sievu ar ilggadējo mīļāko Kamillu, kura 2005. gadā tomēr kļuva par viņa otro sievu.

Lai gan pēc Diānas nāves valdīja nepatika pret Čārlzu un pat izteikts naids pret Kamillu, gadu gaitā pāris ir spējis iemantot britu sabiedrības atzinību un cieņu. Kamilla ar labdarības aktivitātēm, humora izjūtu un piezemēto dzīvesveidu daudziem ir pierādījusi, ka ir cienīga nest karalienes kroni.

Kad Čārlzs un Kamilla apprecējās, tika ziņots, ka viņai nebūs karalienes titula, tomēr neilgi pirms nāves arī karaliene Elizabete II apliecināja, ka Kamillai ir piešķirams karalienes tituls.

Kronēšanas dienā Lielbritānijā līdzās svinībām plānoti monarhijas noliedzēju protesti.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām