"Latvijas valsts meži" pagaidu padome izsaka neuzticību trīs valdes locekļiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
VAS "Latvijas valsts meži" izkārtne.
VAS "Latvijas valsts meži" izkārtne. Foto: Zane Bitere/LETA

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome ir izteikusi neuzticību trīs valdes locekļiem, atstādinot tos no amata un ievēlot pagaidu valdes locekļus, aģentūru LETA informē LVM pārstāji.

Otrdien LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka LVM valdes locekļi Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

LVM pagaidu padome arī atsaukusi uzņēmuma valdes locekļus.

Kā norāda uzņēmumā, LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš, bet par pagaidu valdes locekļiem no uzņēmuma darbinieku vidus ievēlēti - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Vienlaikus ir uzsākts četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Kā norāda LVM pagaidu padomes priekšsēdētāja Zane Drinķe, Putniņam pievienojas pieredzējuši meža nozares profesionāļi, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze, lai nodrošinātu LVM darbības nepārtrauktību un mūsdienīgu attīstību atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem.

"Es sagaidu, ka uzņēmums demonstrēs spēku un izturību, atgūstot sabiedrības un meža nozares uzticību uzņēmumam, īstenojot uzņēmuma rīcībā esošo stratēģisko aktīvu - zemes, meža, zemes dzīļu un citu resursu - ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli atbildīgu apsaimniekošanu," Drinķe.

Vienlaikus LVM pagaidu padomes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Līdums atzīmē, ka LVM valdei ir jāuzņemas atbildība, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma un mežsaimniecības attīstību.

Viņš informē, ka jāstrādā pie uzņēmuma reputācijas atgūšanas, meža produktivitātes palielināšanas, oglekļa piesaistes jomā, kā arī inovatīvā, uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem balstītā uzņēmuma attīstībā.

LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, komentējot Putniņa palikšanu valdē, aģentūrai LETA norādīja, ka LVM padome ar Putniņa darbu ir apmierināta un viņš nav zaudējis padomes uzticību.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts aģentūrai LETA norādīja, ka LKF atbalsta LVM pagaidu padomes lēmumu.

Savukārt LKF viceprezidents Kristaps Klauss uzsvēra, ka tā kā pagaidu valdei pilnvaras ir līdz gadam, valdes pagaidu locekļiem nevar būt runa par "ieskriešanās laiku".

Viņš atzīmēja, ka LVM pagaidu valdē ievēlētie uzņēmuma darbinieki ir augsti kvalificēti profesionāļi ar ilggadēju pieredzi meža nozarē un uzsvēra, ka ģeopolitiski un ekonomiski nepastāvīgajos apstākļos ir īpaši būtiski, lai vienu no Latvijas stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem vadītu zinoši nozares eksperti, nodrošinot stabilitāti, drošību un atbalstu visas meža nozares attīstībai.

Jau ziņots, ka martā LVM akcionāru sapulcē apstiprināta kompānijas pagaidu padome pēc tam, kad atlūgumu divu nedēļu laikā uzrakstīja visi tās locekļi. Kā pirmais amatu pameta Kaspars Ozoliņš, tad Aivars Tauriņš un Rinalds Muciņš, savukārt pēdējais atlūgumu iesniedza arī toreizējais padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par LVM valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību.

Ziņojumā konstatēts, ka LVM valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu