Āgenskalnā ādas vēža profilakses kampaņas pasākumā atklāj saules radītus ādas bojājumus

Viens no akcijas rīkotājiem, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" priekšsēdētājs Raimonds Karls pauda, ka saules bojāta āda bijusi vismaz katram otrajam pārbaudītajam. Īpaši daudz aktīniskās keratozes jeb saules izraisītus ādas bojājumus atklāts gados vecākiem cilvēkiem. Vienā gadījumā ar aizdomīgu ādas veidojumu cilvēkam tika ieteikts doties uz dermatologa konsultāciju padziļinātai pārbaudei.

"Labā ziņa - ļoti daudzi akcijas dalībnieki atzina, ka ir bijuši pie dermatologa, ir izmeklēti un tas nozīmē, ka cilvēki kopumā rūpējas par savas ādas veselību," sacīja Karls.

Viņš norādīja, ka saules radīti atkārtoti ādas apdegumi ir kā "bumba ar laika degli", jo tie rada paaugstinātu risku dzīves laikā saslimt ar kādu no ādas vēža formām, tostarp agresīvo melanomu. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka, uzturoties saulē, āda jāpiesedz ar apģērbu un pareizi jālieto saules aizsargkrēmi.

Konsultācijas pasākumā nodrošināja biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi", sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoveneroloģijas zinātniskā pulciņa biedriem un Latvijas Universitātes rezidentiem.

Biedrības "Soli priekšā melanomai dibinātāja" un akcijas rīkotāja Sondra Zaļupe norādīja, ka veselīgas attiecības ar sauli jāmācās veido jau no mazotnes, tāpēc šogad Melanomas modrības mēnesī uzmanības lokā ir ģimenes. Kampaņas rīkotāji aicina iedzīvotājus, pareizi izmantojot drošus un efektīvus aizsarglīdzekļus, pasargāt sevi un savus mīļos no ādas vēža un melanomas.

Zaļupe uzsvēra, ka par ādas aizsardzību no saules iedzīvotājiem vēl ir daudz jāmācās. Biedrību "Soli priekšā melanomai" un "Dermatologi pret ādas vēzi" veiktā aptauja liecina, ka ceturtā daļa iedzīvotāju, dodoties saulē gada siltajos mēnešos, vispār neizmanto saules aizsargkrēmu. Tikai 14% iedzīvotāju aizsargkrēmu krēmu izmanto vienmēr - sportojot, strādājot vai atpūšoties, bet 34% ar krēma palīdzību no saules sargājas dažreiz.

No tiem aptaujas dalībniekiem, kas nelieto saules aizsargkrēmu, liela daļa jeb 43% atzinuši - viņi to nedarot, jo "nepatīk smērēt uz ādas", 25% uzskata, ka no saules nav jāsargājas, bet 18% neuzticas krēmu aizsardzībai.

Aptaujā tika iekļauts jautājums par to, cik ilgā laika cilvēks, kurš lieto aizsargkrēmus pret saules stariem, iztukšo 100 ml lielu iepakojumu. 25% jeb ceturtajai daļai aptaujāto ar to pietika divām sezonām, kaut gan, izmantojot krēmu visam ķermenim pietiekamā daudzumā, ar šādu iepakojumu varot pietikt vien dažām reizēm. Teju trešdaļa jeb 29% Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā, kā pagadās - reizēm jā, reizēm nē, bet 8% vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi.

Vienlaikus lielākā daļa jeb 59% aptaujāto atzīst, ka rūpējas, lai no saules iedarbības tiek pasargāti arī ģimenes locekļi, 27% to dara reizēm, 8% atzīst, ka to nedara, bet 6% neuzskata, ka no saules būtu īpaši jāsargājas, norādīja Zaļupe.

Aptauja tika veikta 2023.gada aprīlī, lai noskaidrotu, cik nopietni Latvijas iedzīvotāji izturas pret melanomas un citu ādas vēžu profilaksi kampaņas "Stājies saulessardzē" ietvaros. Aptaujāti tika 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma "Solid Data".