VIDEO Latvijai risks pazaudēt 15 miljonus eiro. Eiropas Komisijas auditā izteiktas bažas par iespējamu interešu konfliktu

Apollo.lv
Attēls ilustratīvs.
Attēls ilustratīvs. Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijai šobrīd ir risks pazaudēt 15 miljonus eiro, kas iepriekšējos gados ieguldīti Kompetences centru projektos jaunu produktu izstrādei, vēsta LTV raidījums "de facto". Eiropas Komisijas (EK) veiktajā auditā izteiktas bažas par iespējamu interešu konfliktu, dalot naudu.

Video: Raidījuma "de facto" sižets

Uz šī fona notiek diskusijas par jaunas naudas porcijas dalīšanu Kompetences centriem no Atveseļošanās fonda. Programmu uzņēmējiem sagatavojusi Ekonomikas ministrija, bet par naudas piešķiršanas formālo pusi atbild Finanšu ministrijas padotības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Uzņēmumi SIA "Pharmidea", "Grindeks" un "Olainfarm" iepriekšējā Eiropas fondu plānošanas periodā guvuši vislielāko atbalstu pētījumiem – līdz pat divarpus miljoniem eiro, liecina CFLA dati (pilns saraksts šeit ). Šie paši uzņēmumi ir starp dibinātājiem Farmācijas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centram, kura veidota padome arī lēma par atbalstāmajiem inovāciju projektiem. Pēc līdzīga principa veidoti, un nauda dalīta arī citos kompetences centros, pavisam astoņos.

Tagad par jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes programmas nosacījumiem radies strīds starp uzņēmējiem un Finanšu un Ekonomikas ministrijām.

"Mēs faktiski tiekam sodīti par to, ka mēs sākām darīt lietas, ko no mums vispār neprasīja, un pārmest - jā, kā, tad tā, ka Kompetences centra dibinātāji arī ir tie, kas ir projekta īstenotāji - bet tā bija prasība! Tā tā programma ir uzbūvēta, nu tā tam bija jābūt, tas ir nevis defekts, bet tas ir efekts," saka LTRK padomes loceklis un a/s "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

EK veiktais šīs programmas audits un tā secinājumi par iespējama interešu konflikta esamību, ir kļuvis par traucēkli jauniem pētījumiem sadalīt naudu pēc jau ierastās prakses, tikai šoreiz no Atveseļošanās fonda.

Audita rezultātā Latvijai ir risks pazaudēt 15 miljonus eiro no pavisam 60, kas šajā programmā jau ir iztērēti. Latvija aptuveni pusgada garumā mēģina pierādīt EK, ka process noticis korekti, lai budžetam nebūtu zaudējumu.

"Jā, tur ir bijušas nepilnības, jāatzīst, protams, ir bijuši konstatēti fakti, ka nav sagatavoti atbilstoši nepieciešamie dokumenti vai apliecinājumi. Audits ir veikts, bet šobrīd mēs uzskatām, ka no valsts puses jāpierāda, ka tas nav ietekmējis programmas rezultātus. Un noteikti mēs arī tā šobrīd uzskatām, ka programma ir ļoti labi īstenota vērtīga," saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atveseļošanas fonda naudai nosacījumi attiecībā uz iespējamiem interešu konflikta, korupcijas vai krāpniecības riskiem ir vēl daudz skarbāki. Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei iedalīti 25 miljoni. Un potenciālu problēmu gadījumā ir risks zaudēt visu šo summu, uzsver CFLA. "Ja mēs redzam riskus, ka mēs šo finansējumu nedabūsim atpakaļ, tad mēs neveicam arī maksājumus. Mēs nevaram apstiprināt tās darbības, nevaram riskēt ar valsts budžetu, jo mums nav pārliecības, ka mēs to dabūjam no komisijas atpakaļ," CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Sākoties diskusijām, naudas plūsma apstājās. Katram no astoņiem Kompetences centriem rezervēti nedaudz vairāk kā trīs miljoni eiro. Pirmie, pērn oktobra beigās, savus 11 pētījumus iesniedza Enerģētikas un transporta kompetences centrs, bet CFLA ieskatā centram tie visi atkārtoti būtu jāpārvērtē. Lielākā daļa pārējo centru projektus pieteikuši šā gada sākumā, līdz pat 31. martam. Piemēram, Meža nozares kompetences centrs iesniedzis 13 pētījumus, no tiem CFLA aicina pārvērtēt deviņus.

"Protams, ka ir virkne nozaru, kas diezgan pamatoti ir aizvainotas par šo attieksmi, un viņi skaidri redz, ka viņiem uz rokām ir projekti, kas tiešām nesīs labu atdevi, tās būs labas investīcijas plašākā kontekstā. Tai pat laikā iesaistīto valsts institūciju puses tā kustība notiek lēni, viens skatās uz otru, kuram tā problēma būtu tā kā jāsalabo. Formālas komunikācijas īsti nav, skaidru noteikumu nav, it kā esam izpildījuši to, ko prasa MK noteikumi, bet acīmredzot tas nav labi," stāsta Meža nozares kompetences centra pārstāvis, LKKF izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Tagad Kompetences centri izvērtēšanai CFLA pavisam iesnieguši 89 pētījumus. No tiem 48 gadījumos iestāde saskatīja interešu konflikta riskus.

"Nepietiek ar to, ka notiek atsacīšanās tieši no konkrētā lēmuma pieņemšanas par savu uzņēmumu, vai kaut vai tas tiek organizēts dažādās dienās, šī te vērtēšana. Ir jāvērtē visu iesniegto pieteikumu kopums, tātad vesels uzsaukums, kas ir no kompetences centra puses, ir uzsaukts konkurss, tātad uz pieejamo finansējumu, tas viss ir jāvērtē kopā padomei, kas ir tīra no interešu konflikta riskiem," stāsta Solvita Krūmiņa.

Sākumā pieklusinātos toņos, bet vēlāk aizvien skaļāk izvērsās strīds, kurā uzņēmēji vainoja valsts pusi par pārlieku lēnu un birokrātisku procesu. Pirmās sarunas par to, ka jāmeklē risinājumi bijušas janvārī, stāsta finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs norādījām uz šo problēmu un aicinājām Ekonomikas ministriju veikt grozījumus, steidzīgi veikt grozījumus šajos noteikumos, lai varētu tomēr pārvērtēt iekšēji kompetenču centru projektus un varētu, bez liela riska varētu saņemt šo finansējumu. Jāsaka tā, ka mums neizdevās atrast tādu īsti dzirdīgas ausis, jo Ekonomikas ministrija uzskatīja, ka līdz šim tas viss ir strādājis un nebūtu pareizi šo mainīt. Jāsaka, ir jāuzņemas atbildību mūsu pusē, ka mēs nebijām pietiekoši strikti," saka Dāderis.

Ekonomikas ministrija savā pusē problēmu neredz un pārmetumus met atpakaļ uz Finanšu ministrijas iestādi.

"Mūsu esošais programmas regulējums paredz šādu kārtību, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra var dot nosacījumus, pie kādiem šos projektus iekļaus līgumos, un uzdot kompetenču centriem veikt šīs darbības. Un es neredzu nekādu problēmu, kāpēc to nevarēja izdarīt jau vairākus mēnešus atpakaļ (..) Tā kā es domāju, bumbiņa ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pusē," saka Indriksone.

Uzņēmēji iebilda gan pret ārzemju ekspertu piesaistīšanu inovāciju projektu vērtēšanai, gan arī norādīja, ka Latvijā nemaz nav tik daudz cilvēku, kas var kvalitatīvi izvērtēt tik specifiskus projektus, tādēļ no jebkāda veida interešu konflikta iespējām izvairīties būtu grūti. Tā gan nav tiesa, jo, piemēram, Mašīnbūves jomā visas ieceres akceptētas bez iebildēm. Gandrīz tāpat arī elektrisko un optisko iekārtu ražotājiem.

"Mēs tiešām burts burtā precīzi izvilkām to, ko no mums prasīja kabineta noteikumi," saka Bergs.

Ekonomikas ministrijas ieskatā CFLA vajadzējis iedot precīzu sarakstu ar uzdevumiem, kas uzņēmējiem jāpaveic, lai process aizietu. "Tas, kas ir jādara, mums uzdevums valsts pusē ir salikt uz papīra, kas ir neatbilstošs kaut vai tāpēc, lai otra puse, nevis minētu, kas ir jāizdara, bet varētu izdarīt - precīzi tas, kas ir prasīts, un tad atkal mēs vērtējam atkārtoti. Tā ir galvenā problēma," saka EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības Raimonds Lapiņš.

Uzņēmēji valsts pusi steidzina, norādot, ka pārdomām nav pārāk daudz laika, jo šo fondu naudu jāpagūst iztērēt tuvāko trīs gadu laikā.

Paredzams, ka līdz konkrētam risinājumam, lai programma izkustētos, varētu nonākt tuvāko pāris nedēļu laikā.

Lai arī Ekonomikas ministrija un uzņēmēji uzskaita virkni jaunu produktu, kas radīti ar šīs programmas atbalstu, tomēr nav izvērtēts tas, cik lielā mērā šī programma veicinājusi inovāciju pārnesi un ekonomikas kopējo attīstību.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu