VIDEO ⟩ "Ziemā es kailām kājām biju aizgājis uz skolu." Mūziķis Kaspars Markševics par lēmumu dzīvot bērnunamā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics sarunu raidījumā "Zilonis studijā" dalījās pieredzē, kā uzaudzis bērnunamā. Tā bijusi viņa labprātīga izvēle.

Markševics bērnunamā nonācis deviņu, desmit gadu vecumā. "Apmēram ceturtā klase," saka Kaspars.

Tolaik viņš dzīvi mājās desmit bērnu ģimenē diezgan labprātīgi mainīja pret iespēju dzīvot bērnunamā. "Tā var teikt diezgan droši, un te atkal jāteic milzīgs paldies manai klases audzinātājai, kura pamanīja, ka kaut kas manā ģimenē nav tā, kā būtu jābūt. Ziemas periodā es ar kailām kājām biju aizgājis uz skolu un snauduļojis, jo nakts laikā, kas to lai zina, ko mēs tajā laikā darījām un ko nedarījām.

Tad nāca piedāvājums, un patiesībā es ar šīs dienas saprātu domāju – kur manī vispār radās tāda apgaismība, ka kaut ko vajadzētu mainīt. Bet kaut kur tomēr ir izskaidrojums, ka vienkārši gribējās labākus apstākļus. Un bērnu jau interesē, kas tur varētu būt citādāks," stāsta mūziķis.

"Šī skolotāja vienkārši dzīvesgudra, viņa pamanīja daudzas lietas. Pirmkārt, ļoti slikti mums gāja mācībās. Piektajā klasē es nelasīju, ļoti maz ko no tā visa zināju. Es vienmēr atceros lielos priekus, kā vēstures skolotāja vēlējās mani aizsūtīt uz olimpiādi, cik ļoti es labi zināju vēsturi, pateicoties audzinātājai, kura izlasīja priekšā un es vienkārši kā dators visu atstāstīju. Viņa nezināja, ka es nelasu.

Saprotiet, sistēmas ceļš un mans ceļš ir pavisam atšķirīgs no tā, ko piedzīvojuši ļoti daudzi mani domubiedri un līdzgaitnieki, un arī bērnunamā esošie bērni – tur katram ir sava buķete, katram ir savas sāpes. Es vienmēr pasakos sistēmai," tā Kaspars.

Viss noticis ļoti strauji. "Skolotāja sacīja: "Rīt uz skolu nenāc, mēs aizbrauksim tev pakaļ." 

Es atceros, ka atbrauca pakaļ, neko daudz nejautāja, paņēma mantiņas, kas bija jāpaņem, un mēs aizbraucām."

Bērnunamā gadu gaitā viņš ieguvis daudz draugu, skolotāju un dzīves treneru. Viņš uzskata – nav svarīgi, kā pārdēvē bērnunamu – par aprūpes centriem, pagaidu mājām vai citādi, būtiski, lai šajā sistēmā bērniem pretī pieaugušie cilvēki ir izglītoti, apmaksāti, spējīgi. "Jaunajai paaudzei būtu vajadzīgs mūsdienīgs, elastīgs, stilīgs, erudīts [mentors]."

Vairāk skaties video:

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu