VIDEO ⟩ Unikāli skenējumi atklāj "Titānika" vraku vēl nepieredzētā veidā

Dziļūdens kartēšana nodrošina unikālu 3D skatu uz visu kuģi, ļaujot to redzēt tā, it kā tas būtu izcelts virs ūdens.

Cerams, ka tas pavērs jaunas iespējas izpētei par to, kas tieši notika ar 1912. gadā nogrimušo superlaineri.

Vairāk nekā 1500 cilvēku gāja bojā, kuģim ietriecoties aisbergā pirmajā reisā no Sauthemptonas uz Ņujorku.

"Joprojām ir jautājumi, pamatjautājumi, uz kuriem jāatbild par kuģi," intervijā sacījis Titānika analītiķis Parks Stīfensons.

Viņš sacīja, ka jaunais modelis ir "viens no pirmajiem lielajiem soļiem, lai virzītu "Titānika" stāstu kā pierādījumos balstītu pētījumu, nevis spekulāciju".

"Titāniks" ir plaši pētīts kopš vraka atklāšanas 1985. gadā. Taču tas ir tik milzīgs, ka dziļuma kameras var mums parādīt tikai trūdošā kuģa momentuzņēmumus, bet ne pilnu ainu.

Jaunā skenēšana fiksē vraku pilnībā, atklājot pilnīgu skatu uz "Titāniku". Tas sadalījies divās daļās. Priekšgalu un pakaļgalu atdala aptuveni 800 metri. Salauzto vraku ieskauj milzīgs atlūzu lauks.

Skenēšanu 2022. gada vasarā veica dziļjūras kartēšanas uzņēmums "Magellan" un "Atlantic Productions", kas veido dokumentālo filmu par projektu.

Zemūdens kartēšanas kuģi, ko attālināti kontrolēja komanda uz specializēta kuģa, pavadīja vairāk nekā 200 stundas, pētot vraka garumu un platumu.

Viņi uzņēma vairāk nekā 700 000 attēlu no katra leņķa, radot precīzu 3D rekonstrukciju.

Interesanti fakti par leģendāro kuģi

1. "Titāniku" uzbūvēja 1911. gada 31. maijā, un tas bija lielākais kustīgais objekts, ko cilvēki jebkad izveidojuši. Tā palaišanai ūdenī bija nepieciešamas 22 tonnas ziepju un tauku, un to vēroja aptuveni 1000 tūkstoši cilvēku.

2. Darba apstākļi un drošības standarti 20. gadsimtā nebija augstā līmenī - dažādas traumas un cilvēku nāve kuģa būvniecības laikā bija jau paredzama.

"Titāniku" būvējot, dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, 28 cieta smagos negadījumos un 218 guva nelielas traumas.

3. Kuģa muzikantu darbs nebija viegls - pirmās klases pasažieriem tika izsniegta grāmata ar 352 dziesmām, ko tie varēja pieprasīt nospēlēt muzikantiem. Visi muzikanti arī traģēdijā gāja bojā, jo turpināja spēlēt mūziku un nomierināt pasažierus, kamēr kuģis grima.

4. Visdārgākā vienvirziena kuģa biļete tika iegādāta par 4350 dolāriem - mūsdienās tie būtu 97 tūkstoši dolāru jeb aptuveni 86 tūkstoši eiro.

5. Vēl joprojām nav skaidri zināms, cik cilvēku zaudēja dzīvību, kuģim nogrimstot, - pasažieru un apkalpes sarakstā daudzi vārdi bija norādīti ar drukas kļūdām, daudzi, piemēram, muzikanti, netika norādīti vispār. Uz kuģa atradās arī dažādu valstu pilsoņi, līdz ar to vienošanās par kopējo bojāgājušo skaitu bija apgrūtināta. ASV pašlaik norādījuši, ka tika zaudētas 1517 dzīvības, Lielbritānija - 1503.

6. Viens no kuģa pavāriem traģēdijā izdzīvoja. Viņš ledainajā ūdenī pavadīja aptuveni divas stundas, pirms viņu izglāba.

Pavārs apgalvoja, ka spējis izturēt salā tik ilgi tāpēc, ka pirms tam bija pamatīgi sadzēries viskiju.

7. Traģēdijā izdzīvoja arī "White Star Line" - uzņēmuma, kam piederēja kuģis, - valdes loceklis. Brūss Ismejs gan kļuva par alkatības un sliktas pārvaldības simbolu, jo nerīkojās kā džentlmenis - tiklīdz "Titāniks" ietriecās aisbergā, Ismejs uzreiz ieņēma vietu glābšanas laivā. Tā rezultātā divas pilsētas Teksasas un Montānas štatā, kas bija nosauktas viņa vārdā, vēlējās mainīt savu nosaukumu.

8. Interese par "Titānika" vraka atrašanu radās uzreiz pēc kuģa nogrimšanas. Pāris dienas pēc traģēdijas Vinsents Astors, turīga uzņēmēja Jēkaba Astora dēls, paziņoja, ka dosies meklēt mirušā tēva ķermeni. Viņam pievienojās vēl divas ģimenes, kuras sāka kalt plānus vraka atrašanai, taču operāciju nācās atlikt nepietiekamu resursu dēļ.

9. Mazāk nekā mēnesi pēc traģēdijas iznāca pirmā filma par šo notikumu - "Izglābta no "Titānika"" ("Saved from "Titanic"").

Tā bija mēmā filma, kurā piedalījās aktrise Dorotija Gibsone, kura izglābās no grimstošā kuģa.

10. Kad tika saņemtas pirmās ziņas par to, ka kuģis ir nogrimis, vairākas avīzes ziņoja, ka negadījumā cietušo nav. Tikai pēc vairākām dienām cilvēki uzzināja patiesos traģēdijas apmērus un sāka vākt ziedojumus upuru ģimenēm.