Īstenojot dzelzceļa projektu "Rail Baltica", lidostā "Rīga" pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve, informēja projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.
Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4,5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes atradīsies 13 metrus virs zemes. Arī jaunās "Rail Baltica" stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.
"Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums.
Viņš pauž, ka "Rail Baltica" lidostas stacija organiski iekļausies topošajā "RIX Airport City" un dzelzceļa stacijas izvietojums uz estakādes nodrošinās drošu un ērtu gājēju, velosipēdistu un transportlīdzekļu kustību.
Topošajai stacijai un estakādei izbūvēt 534 pāļi. Pāļi ir savā ziņā unikāli, jo to pieprasa dzelzceļa infrastruktūra - tiem jāiztur lielas slodzes, kas rēķinātas gan vilcienam traucoties ar lidostas posmā lielāko pieļaujamo ātrumu 120 kilometrus stundā, gan stacijas zonā radot papildu slodzi bremzējot un ieskrienoties. Tāpēc pāļi ir lielāki nekā ierasts - estakādei tie ir 1180 milimetru diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni, stacijas ēkas pamatu pāļi ir 1000 milimetru diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam.
"Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas "Rīga" veic starptautiska apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Ņemot vērā lidostas Rīga apmeklētāju, darbinieku un apkārtnē strādājošo cilvēku labsajūtu, būvlaukumā tika izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā "Kelly-Casing" tehnoloģiju. Veicot darbus pēc šīs tehnoloģijas, būvniecības procesa sākumā tiek uzstādīta apvalkcaurule (iespiežot un rotējot), kam seko grunts urbšana. Tādējādi ievērojami samazinās troksnis un vibrācijas, salīdzinot ar klasisko pāļu dzīšanu. Sasniedzot projektējamo atzīmi, urbumā tiek ievietots stiegrojuma karkass, kam seko betonēšanas darbi. Pēc tam apvalkcaurule tiek izvilkta no zemes, un masīvs pālis atbilstīgi projektētajai stiprības klasei var droši balstīt nesošās konstrukcijas.
"Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves darbi lidostā Rīga sadalīti vairākos posmos un tiek veikti secīgi. Vispirms tiks būvētas stacijas ēkas būvkonstrukcijas trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, kam sekos estakādes būvkonstrukcijas izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienos. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos uzbēruma uz Rīgu izbūve un sliežu būvniecība.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.