"NMPD mašīnā raudāja visi." Dramatisks stāsts par dvīņu dzimšanu neatliekamās palīdzības auto

Jau uz ārkārtas tālruni 113 saņemtais zvans liecināja, ka dzemdības sāksies kuru katru brīdi. Tie bija dvīņi, kuriem piedzimšanas diena būtu jāsvin tikai uz Jāņiem. Taču dzemdības sākās gandrīz divus mēnešus par agru un strauji, pārāk, pārāk strauji… Tobrīd uz dzīvības un nāves robežas varēja būt trīs cilvēki – tā bija augsta riska grūtniecība un visai sarežģīta situācija, tāpēc ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnām kaucot dienesta brigāde burtiski lidoja pa naksnīgo šoseju.

Līdz izsaukuma vietai lauku apvidū 35 kilometri. Minūtes rit, mediķiem galvā dažādi scenāriji, tāpēc jau pa ceļam zvans satrauktajam tēvam, lai mediķi būtu lietas kursā par dzemdību gaitas norisi.

Viņa balss un sacītais acumirklī liek noprast - situācija pavisam nopietna, un būs nepieciešami papildspēki, tāpēc palīgā nekavējoties tiek saukta vēl viena mediķu brigāde.

Ierodoties dzīvoklī, zibens ātrumā tiek stabilizēts topošās māmiņas stāvoklis, un viņa tiek nogādāta operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī, kurā ir ne tikai viss nepieciešamais, lai no klīniskās nāves atdzīvinātu cilvēkus, bet arī, lai pieņemtu dzemdības. Drīz pēc tam klāt ir arī otra NMPD brigāde, un tā pievienojas automašīnā ar topošo māmiņu, lai jau trīs mediķu sastāvā un uzraudzībā visi turpinātu lidot uz tuvāko stacionāru.

Ir jāpaspēj! Vienkārši ir jāpaspēj.

Gāzes pedālis līdz galam iespiests grīdā, taču manevri jāveic ļoti uzmanīgi, jo mežains apvidus. Un te pēkšņi tur, ceļa vidū, stāv viens stalts, rūsgans buciņš. Jau pēc kilometra brigādes auto starmešu izgaismots pār šoseju atkal pārskrien kāds iztrūcies ragainis. Un tā, it kā vēlētos sveikt mazuļus, kas tik ļoti grib satikt pasauli un savus vecākus, pār ceļu un gar tā malām atkal un atkal redzami meža zvēri.

Pēkšņi, kad nobraukta jau vairāk nekā puse ceļa, nākas apstāties kādā nomaļā autobusa pieturā. Sākas! Dzemdības sākas, un nevar vairs ilgāk gaidīt.

Pēc īsa mirkļa tur jau viņš ir – pirmais, nepacietīgais mazulis.

Viegls kā pūciņa, vien divus kilogramus smags ar spalgu kliedzienu sevi piesaka Roberts. Pirmā buča māmiņai, un tad, Roberts savīstīts sedziņā, gluži kā pelēns kūniņā, nonāk  mediķu gādīgajās rokās. Gaidām otru – māsiņu!

Taču māsiņa kavējas, nenāk… Gaiss spriedzes dēļ kļūst tikpat biezs, kā migla aiz loga. Zvans mūsu Operatīvās vadības centram, un tur dežurējošais speciālists, ārsts – kurš ir pieredzējis profesionālis šādās situācijās, dod norādījumus, ko un kā tālāk darīt. Pēc ilgās gaidīšanas un veiktajām manipulācijām – tur jau viņa ir, meitiņa peciņa.

Meitenīte neraud. Klusums. Viņa neelpo, sīkais ķermenītis iekrāsojies zilgans. Rit sekundes, taču neviena kliedziena. Rit minūtes, taču vēl aizvien viņa neelpo.

Tas brīdis, tās piecas minūtes, kuru laikā tika darīts viss iespējamais, lai priekšlaikus dzimušais bērniņš sāktu elpot, mūsu mediķiem likās kā bezgalība. Taču mazā sasparojās, un kad viņa beidzot ieraudājās, arī mediķiem lija asaras.

Tajā brīdī, šosejas malā nomaļā pieturā, kad pasauli sveica mazā Rebeka, kura svēra aptuveni mazliet vairāk par pusotru kilogramu, NMPD mašīnā raudāja visi.

Tālāk jau ceļš uz tuvāko slimnīcu. Taču jau pēc dažām stundām, pēc slimnīcas ārstu lēmuma, no Rīgas pakaļ priekšlaikus dzimušajiem dvīņiem devās abas NMPD Specializētās medicīnas centra neonatologu brigādes. Tas ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas jebkurā diennakts laikā uz Latvijas slimnīcām steidz glābt tikko dzimušus mazuļus un pārved viņus uz specializētajām jaundzimušo nodaļām Rīgā.

Šīs brigādes automašīnā ir uz speciālām nestuvēm pārvietojams inkubators, kurā transportēšanas laikā atrodas bērniņš, un tajā nepieciešamības gadījumā var nodrošināt gan plaušu mākslīgo ventilāciju, gan citas dzīvību uzturošas manipulācijas. Specializētajā auto ir arī īpaša hipotermijas iekārta, kas dod iespēju samazināt bērna ķermeņa temperatūru, lai nodrošinātu dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanu, kā arī encefalogrāfs, kas analizē galvas smadzeņu darbību un transportēšanas laikā palīdz sekot līdzi jaundzimušā veselības stāvoklim.

Arī dvīnīši saldi čučēja šādā katrs savā inkubatorā, un viņus visu ceļu uzmanīja NMPD ārsti neonatalogi, kā arī neonataloģijas māsas, kura ikdienā strādā ar priekšlaikus dzimušiem bērniem. Nu jau zināms, ka slimnīcā mazie apvēlušies braši un pavisam drīz varēs doties mājās.

Paldies Neastliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 451. un 453. brigādei par darbu šajā izsaukumā, kā arī Operatīvās vadības centra ārstiem un Specializētās medicīnas centra speciālistiem! Jūsu darbs glābj dzīvības.