/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/03/10/15190851t1h43bf.jpg)
Teorētiskās un lietišķās mehānikas institūta (ITPM) direktoram Aleksandram Šipļukam izvirzītās apsūdzības Krievijas nodevībā. Tās ir pamatotas ar to, ka viņš nodevis slepenus datus Ķīnai, atsaucoties uz diviem avotiem, kas informēti par lietas saturu, vēsta aģentūra "Reuters".
Pirms tam nebija zināms par Šipļukam izvirzīto apsūdzību iemesliem. Tieši "Ķīnas pēdas" bija galvenais iemesls, kādēļ tika arestēts cits IPTM zinātniskais darbinieks Anatolijs Maslovs.
Gan Šipļukam, gan Maslovam izvirzītas apsūdzības par valsts nodevību, par ko Krievijā draud mūža ieslodzījums. Maslovs tika aizturēts pagājušā gada jūnijā, bet Šipļuks - augustā.
Šipļuks tiek turēts aizdomās par slepenu materiālu nodošanu personām no Ķīnas. Tas noticis 2017. gadā, kad Šipļuks piedalījās zinātniskā konferencē Ķīnā. Viņš uzstāj, ka ir nevainīgs un norāda, ka viņš ar Ķīnas kolēģiem apmainījies ar informāciju, kas ir brīvi pieejama internetā.
Šipļuks un Maslovs vairāk nekā 10 gadus strādāja pie virsskaņas raķetēm, ar kurām ne reizi vien publiski lielījies smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins.
2018. gadā multiplikācijas prezentācijā Putins Federālajai sapulcei rādīja, ka ar šīm raķetēm ir iespējams veikt triecienus pa mērķiem ASV teritorijā un sacīja, ka "raķetes "Kinžal" garantēti apies ne tikai esošās, bet arī nākotnes pretgaisa aizsardzības sistēmas".
Šos Putina izteikumus realitātē apšaubīja Ukrainas karaspēks, kas ar ASV sistēmu "Patriot" notrieca vairākas "nenotriecamās" raķetes "Kinžal".
Raķešu eksperimentālo dizainu Šipļuks un Maslovs prezentēja 2012. gadā zinātniskā seminārā Francijā, bet pēc četriem gadiem abi publicēja darbu par aerodinamiskajām īpatnībām virsskaņas ātrumos.
Trešais arestētais IPTM zinātnieks ir Valērijs Zvegincevs, kurš institūtā dibināja lielo ātrumu aerodinamikas laboratoriju.
Krievijas drošības dienesti aizturējuši vairākus zinātniekus par slepenu datu nodošanu Ķīnai. Kopumā krimināllietā par datu nodošanu Ķīnai iesaistīti 16 IPTM strādājošie zinātnieki.
Pērn aizturēšanas izolatorā Maskavā dzīvību zaudēja Novosibirskas Valsts universitātes kvantu optisko tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Dmitrijs Kolkers. Arī viņam tika izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā, un līdzīgi kā ar Maslovu nu Šipļuku - arī Kolkeram tika inkriminēta slepenu datu nodošana Ķīnai.
Pēdējos gados Ķīna cenšas pietuvoties Krievijai un ASV virsskaņas raķešu izstrādē. Maslovs, Šipļuks un Zvegincevs nodarbojās vien ar daļu no raķetes kopējās izstrādes, un bāzes pētījumu rezultātu nodošana vēl nenozīmē kritiski svarīgākos datus.