Latvijā ar teju 100 gadus senu vēsturi darbojas Meža pētīšanas stacija, ko zinātnieki sauc arī par, iespējams, lielāko laboratoriju Latvijā. Tā ir vieta, kur zinātniekiem izzināt, pētīt, atklāt. Sarunā ar "Apollo.lv" par Meža pētīšanas staciju, tās vēsturi, darbības sfēru un šī brīža nozīmīgajiem eksperimentiem pastāstīja Meža pētīšanas stacijas direktora vietnieks Māris Pūce.
Meža pētīšanas stacijas darbības vēsture Latvijā aizsākusies jau 20. gadsimta sākumā, kad 1928. gadā Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārraudzībā tika nodibināta institūcija ar nosaukumu "Mežu pētīšanas stacija".
Meža pētīšanas stacijas vēsture ir sena un pārmaiņām bagāta, taču šī brīža statuss tai ir no *2014. gada. Plašāk par vēsturi lasiet, spiežot šeit.
Meža pētīšanas stacija apsaimnieko valsts zinātniskās izpētes mežus nepilnu 29 tūkst. ha platībā, kas izvietoti septiņu mežu novados (Kalsnavas, Jelgavas, Auces, Rucavas, Mežoles un Taurenes). Plašāka informācija šeit (stratēģijas 5., 6. lpp.).
Meža pētīšanas stacijas darbības virzieni
Pūce pastāstīja, ka viens no Meža pētīšanas stacijas darbības virzieniem ir zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošana.

"Meža pētīšanas stacija apsaimnieko valsts mežus, kuriem piešķirts īpašs zinātniskās izpētes mežu statuss.
Šādi meži izdalīti zinātniskās izpētes vajadzībām, tajos zinātnieki veic pētījumus dažādās ar meža apsaimniekošanu saistītās jomās.
Vienkārši izsakoties, šajos mežos zinātnieki var veikt dažādus eksperimentus, kurus tie nevarētu veikt citos mežos, kuros darbību reglamentē striktāki normatīvo aktu ierobežojumi," skaidro Pūce.