Neiecietības patiesā cena. Latvija pērn zaudējusi līdz 811 miljoniem eiro

Apollo.lv
Foto: Respiro/Shutterstock

Dažādības un iekļaušanas foruma ietvaros 31. maijā KPMG Baltics prezentēja pētījuma "Neiecietības patiesā cena" jaunākos datus, kuros analizēta un aprēķināta iekļaujošas politikas trūkuma ietekme uz tautsaimniecību. Neiecietības ekonomiskās izmaksas Latvijā, ko izraisījusi diskriminācija, 2022. gadā sasniedza no 406 miljoniem līdz pat 811 miljoniem eiro, ziņo "Riga Pride" pārstāvji.

Ekonomiskās izmaksas ir pielīdzināms no 1% līdz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un atbilst aptuveni aizsardzības budžetam. Minimālajā aprēķina vērtībā pieņemts, ka LGBT+ veido 5% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet maksimālajā vērtība – 10%.

Kā norāda pētījuma autori KMPG Latvijā, iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji cieši saistīti faktori. Cilvēkkapitālu veido katra indivīda spējas, prasmes, zināšanas, kā arī veselība. Tas nosaka to, cik valsts cilvēkkapitāls ir produktīvs un kādu pienesumu spēj sniegt ekonomikai.

Neiekļaujošas politikas rezultātā 2022. gadā Latvijas tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos.

Emigrācijas radītās izmaksas ap 250 miljoniem eiro, ekonomiskās diskriminācijas un zaudētas produktivitātes izmaksas ap 96 miljoniem eiro, paaugstinātās depresijas izplatības radītās izmaksas ap 34 miljoniem eiro, LGBT pašnāvību radītās izmaksas zaudēto ienākumu apmērā ap 23 miljoniem eiro un paaugstināta alkohola patēriņa rezultātā koriģēto dzīves gadu dēļ radītās ekonomiskās izmaksas ap 3 miljoniem eiro.

Lai gan sabiedrības attieksme par homoseksualitāti uzlabojas, 72% sabiedrības ir pieņemoši vai neitrāli uzskati par homoseksualitāti, Saeimā vēljoprojām trūkst dzirdīgas ausis sabiedrības pieprasījumam.

Trūkumi tiesiskajā vidē turpina būtiski kavēt iekļaujošas sabiedrības veidošanos. Uz to norāda arī ILGA Rainbow Europe vērtējums par normatīvo aktu esamību, kas nodrošina LGBT iedzīvotāju drošību.

2022. gadā Latvija bija 13 mazāk iekļaujošā valsts, balstoties uz normatīvo aktu esamību, kas nodrošina LGBT iedzīvotāju drošību. Latvijas sasniegtais rezultāts bija tikai 22 no 100%, savukārt iekļaujošākās valstis (ar rezultātiem virs 60%) bija Malta, Dānija, Beļģija un 9 citas.

Latvijas ekonomika aug, pieaug nodarbināto produktivitāte, tomēr tā vēljoprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Aplūkojot cilvēkkapitālu raksturojošos rādītājus, sevišķu uzmanību "KPMG" vērš tam, ka iedzīvotāju produktivitāti turpinās ietekmēt negatīva demogrāfiskā situācija: negatīvs migrācijas saldo, sabiedrības novecošanās, kā arī veselības rādītāji.

Latvijā ir piektais augstākais pašnāvību skaits un ir viens no zemākajiem veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitiem Eiropas Savienībā (ES). To ietekmē dzīvesveids, tai skaitā alkohola patēriņš, kas ir viens no augstākajiem ES.

Tas kopumā ietekmē veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kas raksturo iedzīvotāju spēju iekļauties darba tirgū, produktivitāti un pienesumu ekonomikai. Turklāt svarīgi ņemt vērā arī to, ka zemāks veselīgi nodzīvotu dzīves gadu skaits Latvijā rada lielākus izdevumus pabalstiem, veselības aprūpei un cita vieda atbalstam.

"Uzņēmēji Latvijā veido labās prakses dažādības jomā, bieži ejot tālāk valsts iniciatīvas saliedētas sabiedrības veidošanā.

Uzņēmēji izprot, ka cilvēkkapitāls ir vērtība un mums nepieciešams rūpeties par katru darbinieku.

Dažādības un iekļaušanas forums pierāda, ka Latvijā ir aizvien vairāk uzņēmumu no kā iespējams mācīties, lai veicinātu iekļaujošas darba vides veidošanu," min Kaspars Zālītis, Latvijas Dažādības hartas vadītājs.

Dažādības un iekļaušanas forumā ar pieredzes stāstiem dalījās Swedbank Latvia, KPMG Latvijā, AirBaltic, Reitan Convenience Latvia, Finanšu nozares asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Circle K Business Centre, Ārvalstu investoru padome, Cobalt Legal, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra, Pusaudžu resursu centrs un Rīgas Biznesa augstskola.

Forumu atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Swedbank Latvia valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Flandrijas pārstāvniecības Baltijas valstīs un Polijā vadītājs Tomas Kastrels.

Balstoties pētījuma rezultātos, izstrādātas sekojošas rekomendācijas politikas veidotājiem:

  • Izglītot uzņēmumus par iespējām, ko rada dažādība komandās;
  • Izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistu iekļaujošai attieksmi pret LGBT kopienas pārstāvjiem;
  • Veicināt naida noziegumu atpazīšanas un izmeklēšanas mehānismu efektivitāti;
  • Nodrošināt izglītības iestāžu un valsts pārvaldes darbinieku apmācības un ieviest iekšējās vadlīnijas;
  • Piešķirt tiesības reģistrēt kopdzīvi;
  • Nodrošināt jauniešiem iespēju apmeklēt kursus par stresa menedžēšanu un diskriminācijas negatīvo ietekmi.

Pētījums arī atklāj kopsavilkumu par Latvijas uzņēmumu labajām praksēm:

  • Mācības un izglītojošas kampaņas darbiniekiem;
  • Iekļaušanas un dažādības elementu iekļaušana darba sludinājumos, iekšējās vadlīnijās (piemēram, uzsākot darbu), vizuālajā identitātē u.c.;
  • Darbinieku paštests savas attieksmes novērtēšanai;
  • Darbinieku ziņošanas rīka ieviešana anonīmai informēšanai;
  • Sadarbība ar nevalstisko sektoru, publisko pasākumu atbalstīšana/ rīkošana, kā arī proaktīva iesaiste likumdošanas iniciatīvu atbalstā;
  • Izglītojošu materiālu izstrāde, piemēram, video formātā, informējot plašāku sabiedrību;
  • Vadības iniciatīva, stiprinot dažādības vadības procesus un dažādības grupu redzamību uzņēmumā.
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu