Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām valdības koalīcija transformēsies, un paliek jautājums, kā uz iespējamo paplašināšanos, valdībai tuvinoties "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), reaģēs Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), atzina Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Pēc viņas teiktās, esošā koalīcija prezidenta vēlēšanu procesā nespēja sadarboties, bet ZZS un "Progresīvie" nodemonstrēja izteiktas sadarbības spējas, atbalstot premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Tas ir aspekts, kas nepieciešamības gadījumā ļaušot JV iniciēt valdības paplašināšanos. Tādā gadījumā ir jautājums, kā uz paplašināšanos reaģēs pārējie koalīcijas partneri - AS un NA, norādīja Metla-Rozentāle.
Viņa norādīja, ka JV parādās jauni atkāpšanās ceļi. Ja iepriekš valdības veidošanas procesā JV faktiski bija iedzīta stūrī - vai nu esošā koalīcija vai palikšana opozīcijā, tagad neesot risku, ka JV var palikt opozīcijā, un šim spēkam jau ir iezīmējušies vairāki sadarbības partneri, ar kuriem varētu strādāt.
"Tāpēc esošo partneru uzdevums ir saprast - vai nu piekrīt paplašinātai koalīcijai un darbojas, vai arī, iespējams, paliek opozīcijā," norādīja eksperte.
Kā ziņots, Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts gan ar premjera partijas, gan opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm.
Iepriekš tas raisījis pieļāvumu, ka šī situācija var novest pie valdības koalīcijas paplašināšanas. AS un NA gan iepriekš pauduši, ka nepievienosies valdībai, kuras kodolu veidotu JV, ZZS un "Progresīvie".
