Maija sākumā abas Līgatnes dabas taku aļņu saimes sagaidījušas ģimenes pieaugumu. Aļņu mātei Meijai piedzimuši dvīņi, savukārt Mirgai dzimis viens alnēns. Jaundzimušajiem vēl nav doti vārdi, jo pagaidām nav zināms alnēnu dzimums, vēsta "Līgatnes dabas takas" pārstāvji
Šobrīd Līgatnes dabas takās alnēni kopā ar mammām visbiežāk atpūšas koku paēnā, tāpēc, lai palielinātu iespēju alnēnus novērot, aicinām apmeklētājus pie aļņu voljera netrokšņot un nebiedēt dzīvniekus.
Abās aļņu ģimenēs pēcnācēji dzimuši ar vien pāris dienu starpību. Tā kā aļņu mātes rūpīgi sargā jaundzimušos, to dzimumu varēs noteikt vēlāk, kad tie jau patstāvīgi pētīs apkārtni un Līgatnes dabas taku darbinieki varēs tiem tuvoties.
Pirmos mēnešus alnēnu galvenā barība ir mātes piens, un ar laiku māte ierāda pēcnācējiem aļņiem tipisku ēdienkarti - zālaugus un koku lapas - tos tie pagaršo jau pāris dienu vecumā, taču mātes pienu turpina zīst līdz 7-8 mēnešu vecumam.
Atšķirībā no briežu un stirnu mazuļiem, alnēnu kažoks nav raibs, bet rūsgans. Alnēnam augot, tas iegūst pieauguša aļņa raksturīgo pelēko krāsu.
Aļņu govīm visbiežāk dzimst viens teliņš, bet reizēm divi, retos gadījumos pat trīs. Grūtniecības periods ilgst aptuveni astoņus mēnešus. Parasti mazuļi dzimst aprīļa beigās, maijā. Aļņu mātes sargā savus mazuļus un, sajūtot iespējamās briesmas, var kļūt agresīvas.
