/nginx/o/2023/06/05/15370955t1h1c2d.jpg)
"Laikam labi, ka mana dabiskā reakcija ir nevis baidīties, bet dusmoties," pēc visai šerminošā notikuma tagad saka pasažiere Dita. 3. jūnija vakarā brauciens uz mājām viņai izvērtās ļoti nepatīkams. Par to viņa izstāstīja intervijā tiešsaistes žurnālam "Klik".
Beigas 3. jūnija vakaram varēja būt dažādas.
"Man vienmēr ir līdzi piparu gāzes baloniņš," saka Dita. "Un viņš bija mazliet īsāks par mani – salīdzinoši maza auguma. Man likās, ka es varētu ar viņu cīnīties, ka viņš nevarētu mani nekā... Tikai pēc tam es sāku domāt: bija taču ļoti liela iespēja, ka viņš varētu gan."
Viss sākās ar autobusa šofera piedāvājumu aizvest Ditu 10 kilometrus tālāk, nekā autobusa maršrutā paredzēts. Viņam esot laiks.
Vēlāk izrādījās, ka jau tad, kad šoferis to piedāvāja, viņam bija jāgriežas atpakaļ ceļā uz Liepāju un pieturā vakara vēsumā un pustumsā viņu jau gaidīja pasažieri.
Dita pieņēma piedāvājumu, jo šoferi Rucavas maršrutos tiešām ir draudzīgi un jauki. Šo šoferi gan Dita nebija manījusi. Brauciens izvērtās dīvains. Dīvaini bija šofera jautājumi, dīvains bija viņa smaidiņš, un pavisam dīvaini bija tas, ka sākumā viņš nemaz negribēja taisīt vaļā durvis, kad Ditai bija jāizkāpj.
Kad Dita izkāpa, izkāpa arī šoferis.
Ditas stāstu par vakara tālākajiem notikumiem lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik". Arī Liepājas autobusu parkam ir komentārs īpaši "Klik".
