"Kāds idiotisms!" Latvijas radošo nozaru pārstāvji nikni par FM ieceri nogriezt naudu kino nozarei

Latvijas radošo nozaru pārstāvji sociālajos tīklos norāda, ka visā Eiropā filmu uzņemšanai ir atvēlēts valsts līdzfinansējums, turklāt daudzas filmas ir kopražojumi, kam ir pozitīva ietekme uz ekonomiku.

Tvītotāji aicina trūkstošo naudu veselībai rast, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku.

Par situāciju izteikusies režisore Inga Zeile. 

Finansējuma atņemšanai kino industrijai par labu veselības budžeta palielinājumiem diskusijā šobrīd pārāk daudz troļļu ar argumentiem “nepatīk filma - tātad nevajag nozari finansēt”. Daudzi tikmēr nezina, ka lielākā daļa no Eiropas kino tiek finansēta arī no valsts līdzekļiem.

— Inga Zeile (@ingedenize) June 5, 2023

Režisore Ilze Burkovska Jakobsena aicina aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku un domāt par valsts tēlu.

Varbūt Finanšu ministrijai ir arī kāds plāns kā apkarot ēnu ekonomiku? Un pie reizes Ārlietu ministrija var padomāt, kā pušķot valsts tēlu starptautiski, ja gribas kino nozari iznīcināt.

— Ilze BurkovskaJacobsen (@IlzeBJ) June 4, 2023

Režisore Alise Zariņa atklāj, ka budžeta samazināšanas gadījumā mākslinieki atsakās no honorāriem.

Man patīk mans darbs. Manā darbā vispār nav jautājumu - tiklīdz tiek griezts budžets, es esmu pirmā uz līnijas. Es esmu pati ņēmusi no krājkonta ārā naudu, kad pietrūcis mākslas departamentam, zinu savus draugus, kas atteikušies no puses honorāra, tiklīdz apgriezts budžets.

— alise zarina (@phronemophobe) June 5, 2023

Sociālantropoloģe Anna Žabicka norāda, ka naudas atņemšana kino nozarei vēl nenozīmē, ka veselības aprūpe kļuvusi par prioritāti.

Vēl straujāk aktualitāti par "[n]audas ir tik daudz kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas" (K.K., 03.09.2019.) laikam zaudēja vienīgi ves.apr. kā politiskā prioritāte. Jau iedalītas & līgumos paredzētas naudas atņemšana kino nozarei nenozīmē,ka ves.apr. ir kļuvusi par prioritāti.

— Anna Žabicka (@anna_zabicka) June 4, 2023

Savukārt vēsturnieks Kaspars Zellis par Finanšu ministrijas priekšlikumu ironizē.

Vai kinoļaudis ir pieteikuši kādu darbu, kurā epohālā kinostāstā attēlotu valdības nesavtīgo darbu tautas labā, kurā parādīta būtu latvju darbaļaužu, hokejistu un valdošās koalīcijas vienotība..... ? Ja nē - tad nebrīnieties, ka nav naudas.

— Kaspars Zellis (@kasparszellis) June 4, 2023

Dzejniece Liāna Langa sola šim lēmumam publiski pretoties.

Ak, šausmas, kāds idiotisms! Kā sinefile apsolu - šim publiski pretosimies! Labāk uzreiz atmetiet idiotiskas idejas! Sāciet valstī veiksmīgāk, gudrāk saimniekot, nevis aplaupīt kino nozari! @Brivibas36 https://t.co/1h48APAL9V

— Liāna Langa (@liana_langa) June 4, 2023

Savu sašutumu pauž arī dzejniece Inga Pizāne.

Trūkst vārdu. Varbūt vispār nogriezt finansējumu visai Latvijas kultūras nozarei? "Priekš kam" mums sava valoda, literatūra, kino? Tāpat esam tik maza tauta, ka drīz izmirsim! Var taču "patērēt" saturu angliski. https://t.co/XqICJZLmZD

— Inga Pizāne (@Inga_PD) June 4, 2023

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka premjers Kariņš visām ministrijām bija uzdevis pārskatīt savus izdevumus, lai atrastu naudu veselības un izglītības jomām. Medicīnai vien šogad nepieciešami 163 miljoni eiro. Savus ieteikumus, kur naudu meklēt, piedāvā arī Finanšu ministrija.

Raidījumam "Nekā personīga" tapa zināms, ka

Kultūras ministrija no Arvila Ašeradena saņēmusi vēstuli ar mudinājumu par labu veselībai atteikties no naudas, kas paredzēta kino uzņemšanai.

Filmu veidotāji šādu plānu sauc par katastrofu. Tas liktu apturēt 15 šobrīd ieplānotu filmu veidošanu un starptautiski sagrautu Latvijas filmu nozares reputāciju.

Kino naudu pārrauga Nacionālais kino centrs. Filmu ražošanai Latvijā katru gadu atvēlēti ap 5 miljoni eiro, kas ir mazākā nauda starp visām Baltijas valstīm.