Propagandas mediji: Kremlis nav izsniedzis "rokasgrāmatu", kā atspoguļot HES spridzināšanu

Pēc viņu teiktā, propagandistiem pat nav pateikts, kas tieši būtu jānosauc par dambja saspridzināšanas iemeslu.

"Nevajag spiest uz pedāļa, bet nevajag arī klusēt," tā valdību atbalstošo mediju kopējo pieeju raksturo viens no "Meduza" informatoriem.

Valsts televīzijas kanālu un tiešsaistes propagandas mediju vērtējumi par notikušo patiešām atšķīrās. Turklāt visbiežāk galvenie Krievijas kanāli pat nenosauc Kahovkas HES kā savu ziņu izlaidumu sākuma tēmu.

Piemēram, "Vesti" (televīzijas kanāls Rossija 1) 8. jūnijā pirmais stāsts bija par to, kā Krievijas karaspēks it kā "sekmīgi atvaira" Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumus.

Hersonas apgabala plūdi programmā tika saukti par "plūdiem, kas sekoja Ukrainas Kahovkas dambja apšaudīšanai".

"Vesti" vakara raidījumā vēsture atkārtojās: pirmkārt, katastrofa HES tika atzīta par Ukrainas "barbarisku rīcību"...

Vienā no ziņu izlaidumiem pirmajā kanālā stāsts par katastrofu izrādījās ceturtais pēc kārtas. To ievadīja stāsts par "starptautisku izglītības ministru forumu", ziņas par Rietumu ieročiem, kas it kā iznīcināti frontē, kā arī stāsts par "Kijivas aģenta" aizturēšanu Doneckā.

Pirmais kanāls īpaši nekoncentrējas uz katastrofas cēloņiem. HES kāds ir "uzbrucis", taču netiek ziņots, kā tieši un kas tai uzbrucis.

Visi valsts kanāli (kā arī propagandas interneta mediji) vislielāko uzmanību pievērš tam, kā okupācijas varas iestādes it kā veiksmīgi organizējušas applūdušo pilsētu un ciemu iedzīvotāju evakuāciju.

Tā nav taisnība. "Meduza" avots stāstīja, ka patiesībā Krievijas amatpersonām evakuācija pilnībā neizdevās, un vismaz pirmajā dienā pēc katastrofas viņi traucēja tiem, kas mēģināja aizbēgt paši.

Kā uzsver kāda valsts medija darbiniece, kas runāja ar "Meduza", valdību atbalstošo mediju skatītājiem un lasītājiem vienlaikus stāstīts, kā "Krievija glābj un palīdz" un "Ukraina šauj uz tiem, kam Krievija palīdz".

"Meduza" avots, kas ir tuvu prezidenta administrācijai, kura apkopo tā sauktās "rokasgrāmatas" valdību atbalstošajiem plašsaziņas līdzekļiem, skaidro, ka pagaidām "nav ieteicams spiest uz [katastrofas] cēloņiem".

"Prezidents oficiāli norāda uz Ukrainu, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu saka, ka Ukraina to izdarīja, arī Dmitrijs Peskovs izsaka šādus paziņojumus. Tas ir pietiekami. Un labāk koncentrēties uz pozitīvo, tajā skaitā, lai lieki nebiedētu cilvēkus. Standarta mehānisms," viņš apliecina, nosaucot Kahovkas HES iznīcināšanu "būtībā par dabas katastrofu".

"Meduza" sarunu biedrs piebilst, ka katastrofa HES ir "būtisks notikums", taču tā it kā "neizceļas" uz kopējā karā notikumu fona.

Šādu attieksmi pret notikušo no Krievijas Federācijas pārstāvju puses apliecina arī okupācijas varas iestāžu reakcija uz katastrofu. Viņi reaģēja uz dambja iznīcināšanu tikai dažas stundas vēlāk, paziņojot, ka "liela evakuācija" nebūs nepieciešama.

Līdz 6. jūnija vakaram amatpersonas ziņoja, ka iedzīvotāju evakuācijas plāns ir "izstrādāts", taču to, "kuri izrāda vēlmi evakuēties", esot "maz". Visu šo laiku cilvēki paši centās glābt sevi un savus kaimiņus no plūdiem. Dažos federālo kanālu ziņu raidījumos propagandisti stāstīja, ka tie, kas glābās no ūdens uz māju jumtiem, vienkārši atteicās evakuēties.

Pat Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vadītājs Aleksandrs Kurenkovs nedevās uz plūdu zonu - viņš braucienu deleģēja savam vietniekam Anatolijam Suprunovskim. Jau ir parādījušies pierādījumi, ka viņa padotie neļauj brīvprātīgajiem glābt tos, kas joprojām ir palikuši applūdušās mājas.

Ne Kremlis, ne "Kremļa Donbasa kurators" Sergejs Kirijenko vēl nav kritiski izteikušies par varas iestāžu neveiksmīgo evakuāciju, kā arī cilvēku un dzīvnieku bojāeju Hersonas apgabalā. Kāds "Meduza" avots, kas ir tuvu prezidenta administrācijai, apliecina: "Evakuāciju uz frontes līnijas nevar organizēt bez aizķeršanās."