Apturēti ciršanas apliecinājumi. Kas par tiem jāzina?

Ciršanas apliecinājumu apturēšana ir viena daļa no mizgrauža apturēšanas pasākumiem. "Bija jāaptur ciršanas apliecinājumi tām audzēm, kas atrodas tuvu vērtīgām egļu audzēm, ņemot vērā virkni kritēriju.

Blakus egļu audzēm apturēja mežsaimniecisko darbību, lai papildus neradītu apstākļus, kas piesaista egļu astoņzobu mizgrauzi, jo brīdī, kad skuju kokus nocērt, izdalās terpēni , kuru smarža pievilina mizgraužus. Ja vērtīgā audze atrodas blakus platībai, kur paredzēta ciršana, tad pastāv riski," skaidro Arnis Muižnieks

Šobrīd ir apturēti apliecinājumi aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru koku ciršanai.

"Rīkojumā bija arī otrs pasākumu veids – iespēja meža īpašniekiem ātrāk reaģēt, ja tiek konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi. Tad meža īpašniekam, neskatoties uz audzes vecumu vai caurmēru, ir iespēja nocirst visu mežaudzi.

Tas jādara diezgan operatīvi, lai mizgrauži, kas tur atrodas un ir salīduši koku stumbros, tiktu aizvesti prom no audzes," norāda Muižnieks.

Ierobežota mežsaimnieciskā darbība

Vaicājot par to, kā šis lēmums ietekmē mežsaimniecisko darbību, viņš saka: "Privātajiem mežu īpašniekiem un mājsaimniecībām vajadzības ir ļoti dažādas. Kopumā, protams, attieksme ir saprotoša, jo nelaime neko nedarot var būt vēl lielāka. Mizgrauzis nepazīst robežas. Arī kaimiņu īpašumā tas var pāriet.

Ir arī mājsaimniecības, kurām bija nepieciešami ienākumiem, piemēram, mājas remontam vai veselības nolūkos. Šie cilvēki nav apmierināti ar lēmumu. Kopumā gan visi ir saprotoši. Jautājums gan, kā tas būs ietekmējis pakalpojumu sniedzējus un kas ar to notiks pēc ārkārtas pasākumiem.

Ietekme varētu būt negatīva, jo atstāt cilvēkus bez darba, ņemot vērā, ka apjomi samazinās, tad darba devējam ir periods jāapmaksā vai jāizdomā citi risinājumi, pretējā gadījumā var zaudēt kvalificētus speciālistus, kuri var doties uz ārzemēm"

Taču jau 1. jūlijā būs zināms, kā situācija attīstīsies tālāk. "Pašlaik notiek pārvērtēšanas process, ņemot vērā tos datus, ko ieguvuši mežzinātnes institūta "Silava" darbinieki par egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāti.

Varētu būt reģioni, kur parādās jauni aprobežojumi ciršanai, varētu būt novadi, kur atkal atļauj veikt koku ciršanu. Pašlaik jāgaida izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Lēmumu pieņemšanu par pasākumiem varētu uzticēt ekspertu grupai, savukārt Valsts meža dienesta ģenerāldirektors izejot no rekomendācijām pieņemtu pasākumus līdz septembrim."

Koku ciršanas apliecinājumu darbības apturēšana ārkārtējās situācijas skartajās teritorijās

Saistībā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 180 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Valsts meža dienests ir apturēta koku ciršanas apliecinājumu darbība skuju koku audzēs uz ārkārtējās situācijas laiku.

Tas nozīmē, ka meža īpašnieki, kas Meža valsts reģistrā ir norādījuši elektroniskos saziņas kanālus, saņems lēmumu elektroniski, bet pārējie ar pasta starpniecību ierakstītas vēstules veidā.

Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem koku ciršana uz ārkārtējās situācijas periodu, no 154 950 cirsmām ar kopējo platību 202683 ha, tiek apturēta 12700 cirsmām ar kopējo platību 23690 ha, no tā AS "Latvijas valsts meži" valdījumā atrodas 4353 cirsmas, ar platību 11440 ha.

Izbeidzoties ārkārtējās situācijas stāvoklim, ciršanas apliecinājuma darbība atjaunosies automātiski, ja nebūs beidzies ciršanas apliecinājumā norādītais derīguma termiņš.

Valsts meža dienests precizē, ka saimnieciskās darbības apturēšana nozīmē koku ciršanas pārtraukšanu.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.