Putina kritiķim Navaļnijam draud gadu desmitiem ilgs cietumsods

Navaļnijs jau izcieš deviņu gadu cietumsodu. Viņš un atbalstītāji uzstāj, ka arests un ieslodzījums 2021. gadā bija politiski motivēts.

Pēdējais tiesas process sāksies pirmdien, 19. jūnijā. Viņš sacīja, ka tiesas sēdē varētu pagarināt viņa cietumsodu līdz pat 30 gadiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa jūnijā nosodījusi Krieviju par to, ka tā nav pienācīgi izmeklējusi opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu 2020. gadā.

Strasbūrā bāzētā tiesa secināja, ka Krievija nav "izpētījusi apgalvojumus par slepkavības mēģinājuma iespējamo politisko motīvu, kā arī iespējamo valsts aģentu iesaistīšanos", un vienbalsīgi atzina, ka Krievija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Tiesa norādīja, ka Krievija ir atteikusies sākt kriminālprocesu par saindēšanu, kuras rezultātā Navaļnijs nonāca komā.

Navaļnijam 2020. gada 20. augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2020. gada septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa indēšanas stāv Kremlis, kas to vairākkārt noliedzis.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka Krievijas veiktā izmeklēšana nebija atklāta un Navaļnijam nebija ļauts tajā piedalīties.

Tiesa secināja, ka šāda izmeklēšana "nevarēja novest pie attiecīgo faktu noskaidrošanas un atbildīgo personu identificēšanas un, ja nepieciešams, sodīšanas", un tāpēc šo izmeklēšanu nevar uzskatīt par atbilstošu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piesprieda Krievijai samaksāt Navaļnijam kompensāciju 40 000 eiro apmērā.

Taču Krievija pagājušā gada martā paziņoja par izstāšanos no Eiropas Padomes, kas nozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji vairs nevar vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Krievija nolēma pati izstāties no šīs organizācijas, lai izvairītos no apkaunojošas izslēgšanas par iebrukumu Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī paziņoja, ka Krievija vairs neatzīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Taču tiesa turpina izskatīt tūkstošiem sūdzību, kas jau iepriekš bija iesniegtas pret Krieviju.

Tiesa uzskata, ka Krievijai ir saistošs juridisks pienākums ievērot tiesas lēmumu attiecībā uz Krievijas darbībām līdz 2022. gada 16. septembrim.