Pēc teju pieciem pavadītiem mēnešiem Āzijā, dzīvojot Taizemes ziemeļos, atklātajā Vjetnamā un zaļganzilajā Indonēzijas Bali salā, bija laiks noslēgt šo attālinātā darba odiseju. Pēdējo pusotru mēnesi nolēmām atgriezties Taizemē, dzīvojot un strādājot attālināti vienā no populārākajām "digitālo klejotāju" salām. 

1.daļa: Taizemes ziemeļi 

2.daļa: Vjetnamas skarbums un atklātība

3.daļa: Tūristu un digitālo klejotāju iecienītā Bali sala Indonēzijā

Marta sākumā pavadījām pēdējās dienas uz Bali salas, taču jau ceļojuma sākumā nolēmām, ka mūsu odiseja noslēgsies Taizemes dienvidos esošajā Koh Samui salā. Pēc pieredzētajām galvassāpēm ar Vjetnamas vīzu taisīšanu un izbraukšanu no valsts, man un manai dzīvesbiedrei iemirdzējās acis, kad uzzinājām, ka pavasarī joprojām bija iespēja braukt uz Taizemi un saņemt 45 dienu (līdz pandēmijai tās bija 30 dienas) tūrisma vīzu, ar iespēju to pagarināt. Manuprāt, brīnišķīgs veids, kā valstij aicināt tūristus un "digitālos klejotājus" braukt uz šejieni, izrādot pretimnākšanu. Mēs šo iespēju izmantojām par visiem simts procentiem.

Koh Samui salu izvēlējāmies, jo pēc visiem piedzīvojumiem un nosacīti biežo migrēšanu gribējās palikt uz kāda maza, eksotiska zemes pleķa, kurā varētu atpūsties pie jūras, baudīt Āzijas dabu, kas vienlaikus nebūtu pārlieku tūristiska un milzīga vieta kā, piemēram, Taizemes dienvidos esošā Puketas sala. 

Varu jau raksta sākumā ieskicēt, ka Koh Samui sala ir lieliska vieta, ja meklējat mieru un rietumniekiem nepieciešamo infrastruktūru. Tā ir arī ģimenēm draudzīga vieta. Gandrīz vienas Rīgas apmēru lielajā salā no viena līdz otram galam ar motorolleru var nokļūt stundas laikā, pateicoties kvalitatīvi uzceltajai šosejai, kas ved apkārt salai. Tomēr ir viens āķis un tas ir atkarīgs no jūsu finansēm un laika.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp