VIDEO ⟩ Staķis nolēmis atkāpties, jo vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis piedalās preses konferencē, kurā informē par Rīgas mēra līdzšinējo komandējumu rezultātiem un lietderību.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis piedalās preses konferencē, kurā informē par Rīgas mēra līdzšinējo komandējumu rezultātiem un lietderību. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Galvenais iemesls, kādēļ Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, ir tas, ka viņš vairs nevarot uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem, šodien preses konferencē savu rīcību skaidroja politiķis.

Video: Staķis preses konferencē informē par lēmumu atkāpties no Rīgas mēra amata

Staķa skatījumā, viņa bijušie koalīcijas partneri - "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un "Kods Rīgai" - faktiski esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai" un lēmumus pieņemot citos kabinetos, nevis kopā ar "Par/Progresīvo" (PP) frakciju.

Tam apliecinājums esot balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā, kurā bijušie koalīcijas partneri esot balsojuši kopā ar "Saskaņu". Līdz ar to Rīgas mērs vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem un nolēmis atkāpties.

Pēc oficiāla iesnieguma iesniegšanas par mēra atkāpšanos tas jānolasa nākamajā domes sēdē un no tā brīža Staķis vairs nebūšot domes priekšsēdētājs. Nākamā domes sēde paredzēta nākamnedēļ, taču pastāv iespēja sasaukt arī ārkārtas sēdi.

Staķis informēja, ka nolēmis atkāpties tikai no mēra amata, bet deputāta mandātu viņš nenoliks.

Pēc amata zaudēšanas viņš turpināšot strādāt "Par/Progresīvie" frakcijā.

Uz jautājumu, vai viņš varētu turpināt strādāt šādā pašā koalīcijā, bet kā ierindas deputāts, Staķis norādīja, ka pagaidām nevar uz šo jautājumu atbildēt, bet "pēc pašreizējām sajūtām" viņš to tomēr nevarētu.

Rīgas mērs atkārtoti apgalvoja, ka viens no galvenajiem principiem darbā Rīgas domē viņam esot godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Taču koalīcijas partneri esot mēģinājuši dalīt ietekmju sfēras ar noteikumu, ka citi tajās neiejaucas. Piemēram, vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) esot gribējis gūt ietekmi pār uzņēmumu "Rīgas nami". Šādam pārvaldības modelim Staķis nevarot piekrist. Tāds modelis esot bijis iepriekšējās domēs, kad ietekmju sfēras tika sadalītas starp "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Tas esot novedis pie korupcijas un Rīgas domes darbinieku politiskas ietekmēšanas.

Kā pēc preses konferences žurnālistiem apgalvoja PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičss, frakcija vēl neesot lēmusi par turpmāko darbu domē un iespējamo sadarbību ar citām frakcijām.

Viņš domā, ka iepriekšējās vēlēšanās deputāti ievēlēti ar citu mandātu. "Mēs veiksmīgi apkarojām azartspēļu lobiju, vērsāmies pret būvniecības karteli. Taču ceļu būves kartelis iedeva dunci vicemēram Vilnim Ķirsim, ar ko viņš iedūra Rīgas mēram mugurā," izteicās Kossovičs.

Kā ziņots, 16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.

Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.

Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem "Jauno vienotību" (JV) un "Par/Progresīvie", pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.

29.jūnijā pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja JV rosināto lēmumprojektu par jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Debates bija tik asas, ka atsevišķi deputāti pieļāva, ka šīs nesaskaņas var izraisīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

JV iesniegtais un domes atbalstītais lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram disciplinārlietas izmeklētāju Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Māri Knoku aizstāt ar disciplinārlietu izskatīšanas komisiju. Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.

Lai nodrošinātu procesa caurskatāmību, komisijai ar domes lēmumu plānots uzdot savā darbā kā novērotājus ar padomdevēja tiesībām piesaistīt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", Latvijas Būvinženieru savienības, Rīgas apkaimju alianses.

JV vērsa uzmanību uz to, ka, pārbaudi uzticot Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbiniekiem, pastāv interešu konflikta risks. To rada apstāklis, ka no amata atstādinātajām Satiksmes departamenta amatpersonām šī gada aprīlī ar izpilddirektora rīkojumu uzdots ceļu un pievedceļu seguma atjaunošanas darbus veikt ceļu uzturēšanas līgumu ietvaros, kas citā izpilddirektora rīkojumā, kas izdots šī gada jūnijā par disciplinārlietas uzsākšanu, atzīti par saimnieciski neizdevīgiem.

Pēc tam Rīgas domes līdzšinējās koalīcijas pārstāvji "Jaunā vienotība" (JV), "Kods Rīgai" un "Nacionālā apvienība"/LRA" (NA/LRA) izplatīja aicinājumu uz valstisku domāšanu darbam Rīgas domes koalīcijā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu