Latvijā postošākais skujkoku audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Mizgrauzis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne vien novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet apdraud arī veselus kokus, radot meža īpašniekiem ievērojamus finansiālus zaudējumus. "Apollo.lv" sazinājās ar ekspertiem, lai noskaidrotu, ko par kaitnieka izplatību liecina jaunie monitoringa dati.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta, ka regulāri tiek sekots līdzi mizgrauža lidošanas aktivitātēm. "Pavasarī kaitēkļu lidošana aktīvi sākās visā Latvijas teritorijā, arī šobrīd ir ļoti augsta lidošanas aktivitāte. Visaugstākā aktivitāte, kāda jebkad novērota.
Pirmās paaudzes lidošana aktīvi sākas aprīlī, šobrīd jau lido otrā paaudze, kura parasti tiek novērota jūlija otrajā pusē. Jau šobrīd novēroti otrās paaudzes nodarītie bojājumi, bet tos būs iespējams apkopot un secināt rudenī, jo tikai šobrīd tiek sākta bojājumu uzskaite."
Kukaiņu "uzlidojums" parasti sākas pavasara beigās, maijā, kad mizgrauži meklē egles - mazākas "kolonijas" var meklēt jau kritušu koku, savukārt lielāks kukaiņu bars labprāt ieperināsies arī dzīvos kokos. Mizgrauži zem koka mizas atstāj jauno paaudzi, kas tur attīstās, mazliet padzīvo un tad dodas jaunas mājvietas meklējumos.
Eksperts stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā mizgraužu populācija strauji pieaugusi, līdz ar to arī bojājumu apjoms. "Vairāk nekā 10 reizes trīs gadu laikā palielinājušies bojājumi. Dabas apstākļi tam nepalīdz, jo ir ļoti sauss un saulains, tāpēc kokiem ir grūtāk pretoties. Izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir populācijas pieaugošā tendence.
Jo aktīvāk cirtīsim bojātās audzes, jo lielāka iespēja izdzīvot veselajām audzēm. Mizgrauzim parasti patīk 50 gadu audzes un vecākas. Var būt arī jaunākās audzēs. Ja applūdušas platības, tad mizgrauzis mīt arī jaunākās audzēs," skaidro eksperts.
Mizgrauzis savairojies pamatā vētru un karsto vasaru dēļ. Piemēram, vējgāzēs sagāztie koki, karstās un sausās vasaras ļauj daudz ātrāk savairoties šiem meža kaitēkļiem, kas nodara vislielākos postījumus egļu audzēs.
Arī vēls rudens veicina kukaiņu otrās paaudzes attīstīšanos un rezultātā palielina bojāto koku skaitu egļu mežaudzēs.
Savukārt, ja iestājas pretēja situācija, kā slapja vasara, tad notiek pretējs process, būtiski samazinās egļu astoņzobu mizgraužu skaits un to izplatība mežos.
"Arī neuzmanīga saimnieciskā darbība var ietekmēt mizgraužu izplatību. Ja veic pieaugušās egļu audzēs kopšanu vasarā, tas ir veids, kā ievilināt mizgrauzi, jo, nozāģējot egli, izdalās smarža, kas pievilina mizgraužus. Un tas ir bīstami.
Kokam uzbrūk mizgraužu tēviņi, tāpēc, ja daļa mizgraužu iet bojā, tie ir tēviņi un tas neietekmē populāciju, jo tēviņi olas nedēj," stāsta Šmits.
Vaicājot, vai Latvija ātri pielāgojas mizgraužu apkarošanas situācijai, eksperts saka: "Process ir lēns, jo ir sarežģīta birokrātiskā bāze saimniekošanai mežā. Vai tas ir labi vai slikti, lai spriež citi, bet normatīvajos aktos ir noteikts, kurā brīdī drīkst veikt cirti. Bojātās audzes ir jācērt daudz, daudz intensīvāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. Neciršana var arī ietekmēt situāciju."
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka monitoringa mērķis ir sekot līdzi mizgraužu populācijas dinamikai, lai varētu prognozēt potenciālo bojājumu apjomu un spriest par preventīviem pasākumiem.
"Monitoringa datus izmanto lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību, kāda būs līdz 1. septembrim. Ir izdots rīkojums, kurā paredzēti pasākumi, kas jāveic līdz minētajam datumam. Ikvienam meža īpašniekam ir jāņem vērā šajā rīkojumā ietvertie nosacījumi," skaidro Muižnieks.
Par to, kā rīkojums šobrīd ietekmēs meža īpašniekus, eksperts skaidro: "Rīkojums paredz, ka ir ierobežota atsevišķu ciršu veikšana vērtīgajās egļu audzēs un apkārtējā teritorijā. Galvenās izmaiņas, salīdzinot ar periodu pirms 1. jūlija, ir šādas.
Pirmkārt, ciršanas apliecinājumi sanitārajā vienlaidu cirtē būs derīgi divus gadus, nevis divus mēnešus, jo tika konstatēts, ka lēmums ierobežot nestimulēja meža īpašnieku aktivitāti cīnīties ar mizgraužiem, cērtot kokus, jo mežu īpašnieki uztraucās, ka nepaspēs to izdarīt divu mēnešu laikā. Termiņš tika mainīts."
Otrkārt, Muižnieks stāsta, ka ir noteikta jauna vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zona – D zona.
Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas:
- A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze;
- B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes (sastāva koeficients mežaudzes formulā "priede un egle", skaitot kopā, ir vismaz trīs, skujkoku pirmā stāva koku caurmērs ir vismaz 20 centimetru) 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas;
- C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes (egle ir valdošā koku suga, valdošās koku sugas caurmērs ir vismaz 20 centimetru) 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas;
- D aizsardzības zona, kas atrodas ārpus A, B, C zonas, t.i., visas pārējās audzes Latvijā.
D zonās varēs cirst svaigi invadētos kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja būs vismaz 10 svaigi invadēti koki uz pushektāru.
"Treškārt, ir noteikts, ka visās zonās ir atļauta arī sanitārā izlases cirte. Piemēram, ja ir bērzu audze, kurā piemistrojumā aug egles, kas ir invadētas, būs atļauts izlases veidā nocirst bojātās egles," saka Muižnieks.
Viņš atgādina, ka ir rūpīgi jāseko līdzi meža stāvoklim. Ja tiek konstatēti bojājumi, jāziņo Valsts meža dienestam.
Muižnieks uzsver: "Citādi sekas var būt ļoti nepatīkamas gan konkrētā meža īpašniekiem, gan apkārtējiem kaimiņiem. Tas būtu jāņem vērā, ieviešot pasākumus arī aizsargājamās teritorijās, jo mizgrauži jau īpašumu un teritoriju ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem robežas nepazīst."
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)