Apskatot pērn un šajā pavasarī stādītās platības, meža īpašnieki konstatē iznīkušas jaunaudzes, ko izraisījuši vairāki faktori - spēcīgās salnas un ilgstošais sausums šajā pavasarī. "Apollo.lv" noskaidroja, kā sausums ietekmējis meža īpašniekus un uzņēmējus.
SIA "Latvijas Finieris Mežs" valdes priekšsēdētājam Agrim Meilertam ir bijusi ilgstoša saistība ar mežiem – tēvs bija mežzinis, pats strādāja par mežsargu un kopš 1997. gada strādājis "Latvijas Finieris".
Vaicājot par to, kā uzņēmumu "Latvijas Finieris Mežs" ietekmējuši sausuma nodarītie postījumi, Meilerts saka: "Ja runājam par šo gadu, šis ir ekstremālu laikapstākļu gads. Situācija atšķiras dažādos reģionos. Ir vietas, kur lietus nolija agrāk, bet citviet vēlāk.
Ir liela starpība, vai mežs ir stādīts mežā – tur, kur bijis izcirtums, vai ir veikta apmežošana vietā, kur iepriekš mežs nav bijis. Vissliktākā situācija ir vietās, kuras speciāli apmežotas. Tas ir saistīts ar to, ka platības ir lielākas un plašākas. Saule un vējš vieglāk var to ietekmēt, tāpēc tur ir vislielākie postījumi."
Agris Meilerts stāsta, ka uzņēmums trauksmi par situāciju cēlis pirms mēneša. "Šobrīd mežā, kur veikta atjaunošana, aptuveni 10-12% no pavasarī stādītajiem kokiem ir izkaltuši.
Apmežotajās platībās apmēram 30% kociņu varētu būt nokaltuši. Ir vietas, kur vairāk ir cietušo kociņu. Atsevišķās vietās novērojām, ka arī pagājušā gada kociņi ir nokaltuši," skaidro Meilerts.
Meilerts skaidro, ka nopostītos kokus ietekmējuši vairāki faktori - šogad daudzviet Latvijā koki vispirms apsala, papildus tam arī kukaiņu nodarītie postījumi kociņiem un pēcāk sausums.
"Tā ir vairāku apstākļu sakritība. Pēdējos gados pavasaris bija standarta stādīšanas laiks. Šobrīd izskatās, ka jāpārdomā, vai nav jāmaina ieradumi – rudenī stādīt vairāk, bet pavasarī mazāk," secina "Latvijas Finieris Mežs" valdes priekšsēdētājs.
Šīs situācijas dēļ uzņēmumam nāksies rudenī stādīt vairāk koku. "Runājot par izmaksām, 1000 stādi maksā aptuveni 300 eiro. Stādīšana maksā 200 eiro hektārā. Papildināšana ir nedaudz lētāka, bet zaudējumus varēs novērtēt rudenī vai pavasarī," viņš uzsver.
SIA "Greyton" uzņēmuma vadītājs Rihards Ķepītis jau piecus gadus apsaimnieko 7500 hektāru mežu Ludzas novadā. Viņa darbs ietver pilna cikla meža apsaimniekošanu.
"Sausums būtiski ietekmējis tos īpašniekus, kam pieder meži. Šajā pavasarī apmežojām 44 ha ar egli un bērzu, 132 ha mākslīgi atjaunojām ar egli , kā arī papildinājām aptuveni 10 hektārus. Atsevišķās vietās esam jau novērojuši lielu stādu mirstību, it īpaši vietās, kurās veicām apmežošanu. Atsevišķās vietās 80-90% beigtu kociņu, citās arī visi 100%.
Uzņēmums gaidīs rudeni vai nākamo pavasari, lai pilnībā saprastu situāciju. Bojāgājušo kociņu skaits ir ļoti liels, līdz ar to milzīgs finansiāls zaudējums.
Piemēram, stādīšana maksā aptuveni 200 eiro hektārā, stādi 500 eiro.
Aptuveni 700 eiro ir ieguldījums. Ja tas viss ir jāpārstāda, tad nauda ir vējā. Nākamgad jāstāda no jauna un jāiegulda tikpat lieli līdzekļi. Situācija ir ļoti skarba," saka Ķepītis.
Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka šobrīd precīzi nav iespējams noteikt, cik lieli finansiāli zaudējumi varētu būt, bet uzsver, ka provizoriskie dati rāda, ka aptuveni 50% šī pavasara stādījumu būs jāpārstāda un vēl liela daļa jāpapildina.
"Pēc tik ekstremāla pavasara, nākotnē noteikti izvērtēsim iespēju vairāk stādīt rudenī, lai gan tur arī ir savi riski un problēmas. Pieļauju, ka šis gads daudziem meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem liks padomāt vai nepieciešams tik daudz mākslīgi atjaunot un apmežot ar kvalitatīviem stādiem."
Meža īpašnieks Gatis Ziediņš kopš 1990. gadiem visu laiku ir saistīts ar meža nozari. Ziediņš apsaimnieko vairākus mežus Cēsu un Valmieras apkaimē, tāpēc mežos strādā katru dienu.
Video: Sausuma postījumi Gata mežos
Ziediņš saka: "Šis ir īpatnējs gads sausuma dēļ. Pavasarī iestādīju kailsakņu stādus, kuri maksā 1100-1200 eiro. Iestādīju četrus hektārus. Vienā cirsmā ir palikuši vien 20%. Pārējie kociņi ir nopostīti."
Viņš norāda – meža apsaimniekotājam, lai iestādītu vairākus hektāru mežu, jārēķinās ar 900-1000 eiro uz hektāru. Ziediņš stāsta, ka šobrīd nekādu palīdzību no valsts iestādēm par nodarītajiem postījumiem nav saņēmis.
"Traģiska situācija ir arī ar mizgraužiem, kas šobrīd ietekmē egļu audzi, pilnībā to nograužot," saka Ziediņš.
Meža atjaunošana galvenokārt notiek martā, aprīlī un maija sākumā, kamēr augsnē saglabājas mitrums. Šogad dažas ļoti siltas dienas aprīlī veicināja lapu izplaukšanu bērzu stādiem, kas vēlāk apsala stiprajās salnās, tādējādi novājinot jaunos kociņus.
Smilšainākās un mālainākās augsnēs stādītās meža platības ir iznīkušas sausuma dēļ.
Tāpat ir cietuši arī stādījumi neizmantotās lauksaimniecības zemēs, kur bojājumu apjoms varētu būt 30-40% no iestādītām platībām.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka meža īpašnieki rēķinās, ka kāds procents meža atjaunošanas darbu var neizdoties un jāveic iestādīto kociņu papildināšana, taču šī gada situācija ir īpaši nelabvēlīga un vajadzēs lielus līdzekļus, lai atjaunotu iznīkušo mežaudzi.
Turpinoties sausiem laikapstākļiem, ievērojami palielinās ugunsbīstamība mežos, tādēļ Valsts meža dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā iedzīvotājiem ir aizliegts nomest mežā degošus priekšmetus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem, kurt ugunskurus neatļautās vietās, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Taču, ņemot vērā īpaši augsto ugunsbīstamību, dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā, tādējādi pasargājot gan mežaudzes, gan tur mītošos dzīvniekus un citas dzīvās radības.
"Mežs ir sauss kā pulveris, un katra mazākā dzirkstelīte var izraisīt lielus meža ugunsgrēkus. Mēs ļoti aicinām iedzīvotājus, ejot atpūsties uz mežu, sērkociņus un šķiltavas atstāt mājās.
Tāpat nekādā gadījumā nenobraukt no meža ceļiem, jo uz transportlīdzekļu kolektoriem (izpūtējiem) sakrājas augsnes putekļi, kas lielā karstumā var uzliesmot.
Aicinām arī neizmest degošos priekšmetus, piemēram, izsmēķus pa braucoša auto logu un neatstāt dabā atkritumus, kas saulē var uzkarst un pašaizdegties," uzsver Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļa vadītāja vietnieks meža ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)