Pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina informatīvajā ziņojumā par skolu tīkla reformēšanu iekļaut ieceri veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pašvaldības un skolas, kas Latvijā atrodas pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Kā norāda ministrijā, šodien ar sociālajiem partneriem turpināta diskusija par skolu tīkla izmaiņām un finansēšanas modeli pedagogu darba samaksai, lai pilnveidotu IZM sagatavoto ziņojumu.
IZM uzskata, ka tās ierosinājums par atsevišķu finanšu programmu ļaus atbalstīt pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ.
Neraugoties uz to, ka šajās pašvaldībās atsevišķās izglītības iestādēs netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tās varēs saglabāt. Vienlaikus šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā.
Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni.
Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni.
Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.
Ministrija ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.
IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām - lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju.
Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.
Lai arī iepriekš atsevišķi IZM sadarbības partneri lūguši neiekļaut informatīvajā ziņojumā ieceres izklāstu par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, ministrija raksturojusi arī finansējuma modeļa konceptu, uzsverot, ka turpinās darbs pie tā izstrādes, tostarp iecerēts veikt aprēķinus par programmu īstenošanas izmaksām, pirmsskolas, speciālās izglītības un profesionālās un interešu izglītības programmu izmaksām, kā arī fiskālo ietekmi un citiem aspektiem.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka pāreja uz programmu finansēšanas modeli iekļauta informatīvajā ziņojumā, lai nodrošinātu, ka Latvijā būtu "labi sagatavoti un atalgoti pedagogi". Viņas ieskatā, jaunais finansēšanas modelis četru gadu laikā palīdzēs nodrošināt pedagogiem vidēji 2500 eiro atalgojumu.
Informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju valdībā plānots skatīt 15.augustā. Pirms tam ar to 8.augustā iepazīsies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāves Kristīnes Kinčas ieskatā, valdību vispirms būtu jāiepazīstina ar starpziņojumu, un tikai tad, kad būs skaidrs par skolu tīklu un finansēšanas modeli, apstiprināšanai varētu virzīt informatīvo ziņojumu.
Arī Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvis Uldis Vītoliņš pauda neapmierinātību ar to, ka partneriem viedoklis par ziņojumu jāsniedz tik īsā laikā, jo, viņa ieskatā, nav iespējams sagatavot nopietnu argumentāciju par piedāvājumu, kurš fundamentāli ietekmēs visus Latvijas reģionus un laukus.
Vītoliņš uzsvēra, ka pašvaldībām IZM iecerētā reforma varētu izmaksāt "ļoti dārgi", jo daudzos gadījumos izmaksas "ir būtiskas un neloģiskas" - lai arī blakus stāv tukšas skolas, pašvaldības būšot spiestas celt jaunas piebūves. Pašvaldību bažas saistītas arī ar vairāku klašu slēgšanu 7.-9.klašu posmā, jo tās neatbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem.
"Viss smagums būs uzguldīts uz pašvaldību pleciem, jo būs jāveic milzu investīcijas," pauda Vītoliņš. Kā piemērus viņš minēja Siguldas un Smiltenes pašvaldības, kur nepieciešamie ieguldījumi tiek lēsti 30-35 miljonu eiro apmērā.
RACA solīja turpināt pastāvēt uz to, ka jābūt izņēmumiem, piemēram, netiktu slēgtas mazas skolas, kuras uzrādījušas augstus sasniegumus. Vītoliņa ieskatā, pārejot uz lielāku skolu, rezultāti varētu kristies. Tāpat neesot pierādījumu, ka lauku skolu uzrādītie eksāmenu rezultāti ir sliktāki par izglītības iestādēm pilsētās.
"Saprotam, ka ir nepieciešamība palielināt skolotāju algas, bet to nevar darīt uz lauku skolu rēķina," pauda Vītoliņš. Viņš norādīja, ka ministrija 11.augustā atkārtoti tiksies ar pašvaldību pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par aktuālajiem jautājumiem.
Jautājumu par to, vai mazajām skolām nav tiesību pastāvēt, neskatoties uz augstajiem eksāmenu rezultātiem, uzdeva arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš norādīja, ka ministrijas ieskatā šāds risinājums būtu īstermiņa.
Kalvāns piekrīt, ka skolu tīkla reorganizācijā skolēnu sniegums varētu neciest, vienlaikus nav pārliecības par to, skolotāji, kas līdz šim mācījuši tikai pagastā, gribēs doties strādāt uz izglītības iestādi, kas atrodas centrā.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda atzinību, ka ministrija ir ņēmusi vērā vairākus iebildumus, piemēram, par administrāciju, atbalsta personāla likmju noteikšanu. Vienlaikus IZM līdz šim nav piekāpusies jautājumā par pedagogu palīgu nodrošināšanu visās klašu grupās, kā arī skolēnu skaitu izglītības iestādēs, kas atrodas pierobežā.
Vanaga cer, ka informatīvajā ziņojumā parādīsies arī pirmsskola un speciālā izglītība, jo vairākās skolās šādas programmas tiek īstenotas vienlaicīgi ar vispārējo izglītību, līdz ar ko, viņas ieskatā, šos jautājumus nevajadzētu skatīt atsevišķi.
Pedagogu arodbiedrības pārstāve arī norādīja, ka, lai arī ministrija solījusi iekļaut kvalitatīvos kritērijus, par prioritāti tomēr vērā tiks ņemta pieejamība.
Ministrija sociālajiem partneriem papildināto informatīvo ziņojumu solījusi nosūtīt piektdien vēlu vakarā. Vienlaikus organizāciju pārstāvji prognozē, ka diskusijas par tā saturu vēl nerims.
