Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāves Kristīnes Kinčas ieskatā, valdību vispirms būtu jāiepazīstina ar starpziņojumu, un tikai tad, kad būs skaidrs par skolu tīklu un finansēšanas modeli, apstiprināšanai varētu virzīt informatīvo ziņojumu.
Arī Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvis Uldis Vītoliņš pauda neapmierinātību ar to, ka partneriem viedoklis par ziņojumu jāsniedz tik īsā laikā, jo, viņa ieskatā, nav iespējams sagatavot nopietnu argumentāciju par piedāvājumu, kurš fundamentāli ietekmēs visus Latvijas reģionus un laukus.
Vītoliņš uzsvēra, ka pašvaldībām IZM iecerētā reforma varētu izmaksāt "ļoti dārgi", jo daudzos gadījumos izmaksas "ir būtiskas un neloģiskas" - lai arī blakus stāv tukšas skolas, pašvaldības būšot spiestas celt jaunas piebūves. Pašvaldību bažas saistītas arī ar vairāku klašu slēgšanu 7.-9.klašu posmā, jo tās neatbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem.
"Viss smagums būs uzguldīts uz pašvaldību pleciem, jo būs jāveic milzu investīcijas," pauda Vītoliņš. Kā piemērus viņš minēja Siguldas un Smiltenes pašvaldības, kur nepieciešamie ieguldījumi tiek lēsti 30-35 miljonu eiro apmērā.
RACA solīja turpināt pastāvēt uz to, ka jābūt izņēmumiem, piemēram, netiktu slēgtas mazas skolas, kuras uzrādījušas augstus sasniegumus. Vītoliņa ieskatā, pārejot uz lielāku skolu, rezultāti varētu kristies. Tāpat neesot pierādījumu, ka lauku skolu uzrādītie eksāmenu rezultāti ir sliktāki par izglītības iestādēm pilsētās.
"Saprotam, ka ir nepieciešamība palielināt skolotāju algas, bet to nevar darīt uz lauku skolu rēķina," pauda Vītoliņš. Viņš norādīja, ka ministrija 11.augustā atkārtoti tiksies ar pašvaldību pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par aktuālajiem jautājumiem.