Atsevišķu mācību priekšmetu saturā gaidāmas izmaiņas, tai skaitā turpinās diskusija ar skolotājiem par iespēju mācīt atsevišķi vēstures un sociālo zinību priekšmetus, preses konferencē par aktualitātēm 2023./2024. mācību gadā informēja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība (VSSB) kopš 2022.gada nogales paudusi kritiku par trūkumiem projektā "Skola 2030" saistībā ar vēstures lomu vispārējās vidējās izglītības posmā, kurā izveidots jauns starpdisciplinārs priekšmets "Sociālās zinības un vēsture vispārējā līmenī", "Vēsture un sociālās zinātnes I" optimālajā līmenī, apvienojot ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības ekonomiku un vēsturi.
Šāda zinātņu apvienošana vienā priekšmetā, VSSB ieskatā, "ir radījusi virkni problēmu", tāpēc skolotāju biedrība iestājas par atsevišķu mācību priekšmetu "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I" izveidošanu vispārējās vidējās izglītības posmā.
Izmaiņas gaidāmas arī latviešu valodā, kur, "balstoties uz pieprasījumu", ir izstrādāta un jau nodrošināta alternatīva mācību programmas paraugs skolotājiem.
Tāpat sadarbībā ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju VISC vienojies par nepieciešamo mācību līdzekļu izstrādi, sniedzot atbalstu skolotājiem programmas aprobācijas laikā. Voroņenko uzsvēra, ka prioritāte turpmāko trīs gadu laikā būšot latviešu valodas stiprināšana visos vecumposmos, īpaši pamatskolā.
Attiecībā uz programmēšanu jau esot panākta vienošanās par atsevišķiem standarta grozījumiem. Voroņenko pieļauj, ka varētu tikt veiktas korekcijas par sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat šogad tiks piedāvāts Hārvardas universitātes mācību resursu nodrošinājums, lai sniegtu atbalstu mācību kursu ieviešanai skolās, jo pieprasījums pēc tā pārsniedzot skolu iespējas kursu realizēt. Savukārt mācību priekšmetā "Dizains un tehnoloģijas" būs pieejams Oksfordas universitātes aprobēts mācību saturs.
Lai arī sekmes, ieviešot jauno izglītības saturu un pieeju, bijušas dažādas, Voroņenko kopumā atzinīgi novērtēja jaunā izglītības satura ieviešanu, jo, pēc viņas sacītā, tas palīdz risināt gan darba tirgus problēmas, gan skolēnu vajadzības, nodrošinot viņiem iespēju konkurēt ar citiem Eiropas skolēniem.
Septembrī nozari plānots iepazīstināt ar kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu par izglītības satura un pieejas ieviešanu.
