"Jāiet skaļi." Kur un kā meklēt sēnes?

Vilnis Otvars mežos darbojas jau no 1992. gada, savukārt LVM strādā 17 gadus. Par darba procesu un ikdienu Vilnis stāsta: "No rītiem braucu uz mežiem un plānoju meža darbus. Pēc tam vēlā pēcpusdienā strādāju pie datora. Mēnesī nobraucu aptuveni 2800 kilometru – vidēji 150 kilometri dienā. Savukārt kājām noeju 5, 10 un pat 20 kilometrus – tas ir atkarīgs no dienas un darbiem."

Pa mežu jāiet skaļi

Vaicājot par to, kas aktīvās atpūtas cienītājiem mežā, sēņotājiem un ogotājiem būtu jāņem vērā, Vilnis saka - noteikti jābūt uzlādētam telefonam. "Otrkārt, piederīgajiem jāpasaka, uz kuru pusi dodaties. Jābūt līdzi arī dzeramajam ūdenim, zālēm, ja nepieciešams, un kādai maizītei.

Būtu vēlams telefonā lejupielādēt bezmaksas aplikāciju LVM GEO, kur var redzēt savu atrašanās vietu. Ja gadījumā gadās problēma, citam cilvēkam vai palīdzības dienestam var pateikt konkrētu atrašanās vietu."

Kā vēl vienu būtisku iezīmi eksperts uzsver meža zvēru klātbūtni un lāču populācijas pieaugumu. "Aicinu pa mežu iet skaļi. Meža zvēri ne vienmēr grib tikties ar cilvēkiem, tāpēc lai zvēri jau var pamukt, dzirdot skaņas. Taču visādi brīnumi var būt, piemēram, dzīvnieku riesta laikā," viņš norāda.

Arī vējgāzes ir svarīgs aspekts. "Kādos mežos karājas zari un atlauzti koki, kas var kādā brīdī krist. Iesaku, ejot pa mežu, skatīties arī uz augšu, jo tā arī ir bīstamība," piebilst Vilnis.

Sēņu vietas mainās

Daudzi sēņotāji vēlas zināt, kuras ir labākās sēņu vietas vai informāciju, kur labāk tās meklēt. Vilnis sāk no pretējās puses - kur sēnes labāk nemeklēt.

"Ja var piesmelt zābakus vai ir liela zāle, nātres, melnalkšņi, tur sēnes noteikti nebūs. Varbūt kādas bērzlapes, jo mežs nekad nav pilnīgi tukšs," saka eksperts.

Runājot par baravikām, apšubekām, gailenēm, eksperts norāda, ka tās lielā mitrumā neaug. "Mežs ir sadalīts atkarībā no auglības, mitruma un citiem aspektiem. Silā diez vai būs daudz baraviku, jo tas ir atkarīgs no mitruma," stāsta Vilnis.

Viņš piebilst, ka labs sēņotājs zina labākās sēņu vietas.

"Vislabākās sēņu – īpaši baraviku – vietas ir egļu briestaudzes, kur nesen nav veikta kopšanas cirte. Aptuveni 20-40 gadu eglītes. Tur ir vislabākās baraviku vietas. Ejot pa mežu, sarkanās mušmires ir tajā pašā vietā, kur baravikas. Tas ir labs rādītājs, jo tādās vietās jāmeklē arī baravikas," skaidro Vilnis.

Arī vecos un simtgadīgos mežos sēnes aug, taču eksperts uzsver, ka sēņu vietas mainās. Vilnis saka: "Nav tā, ka visu laiku atradīsies vienā vietā."

Sēnes un koki sadarbojas

Par to, kāpēc sēnes ne vienmēr atradīsiet turpat, kur iepriekšējos gados, Vilnis skaidro: "Sēnes sadarbība ar koku ietekmē to lokāciju, jo mainās koku sugu sastāvs – vieni koki aiziet ātrāk bojā, citi vēlāk. Dažādu iemeslu dēļ sēņu ir mazāk. Mitruma apstākļi tieši ietekmē, kur aug sēnes.

Šīs vasaras sākums bija ļoti karsts un mitruma bija gana maz. Patlaban, piemēram, Madonas pusē sēņu ir gana maz, salīdzinot ar citiem gadiem. Lietus, kas lijis, ir bijis par maz, lai sēnes augtu lielā daudzumā."

Ieteikumi, lai neapmaldītos

Lai sēņošana, ogošana vai ikvakara pastaiga mežā nebeigtos ar pamatīgu izbīli, apmaldīšanos vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, atgādinām dažus vienkāršus padomus, kā neapmaldīties, kā arī ieteikumus, kā pareizi rīkoties, ja tomēr sanācis apmaldīties.

• Pirms došanās mežā informējiet piederīgos par to, kurā vietā plānots sēņot vai ogot.
• Velciet apģērbu un galvassegu spilgtās un košās krāsās.
• Mežā nedodieties viens.
• Paņemiet pilnībā uzlādētu mobilo telefonu.
• Pārliecinieties, ka telefonā ieslēgta atrašanās vietas noteikšana.
• Paņemiet arī ūdens pudeli un šokolādi, jo tie apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
• Atcerieties par kabatas lukturīti un svilpīti.
• Sekojiet, kur dodaties, - stigas, elektrolīnijas, zīmīgi koki, dabas objekti.
• Pievērsiet uzmanību apkārtnei, vai varat saklausīt dzelzceļu, šoseju.
• Saprotot, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad sāciet atpakaļceļu. Nevajag haotiski staigāt pa mežu, meklējot atpakaļceļu, jo tādējādi jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk.
• Centieties saklausīt, kas apkārt atrodas, - ja tuvumā ir šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem.

Gadījumos, ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus - kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai kam esat pagājis garām.

Ikvienam sēņotājam var noderēt digitāla Latvijas mežu karte, lai saprastu, kurp doties. Lietderīgi ir izmantot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), atzīmēt orientierus digitālajā kartē (ir arī tādas, kas lietojamas bezsaistes režīmā), un drošības nolūkos līdzi var paņemt ārējo akumulatoru telefona uzlādēšanai nepieciešamības gadījumā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts mežiem".