Latvieša laime, ka kapusvētki iekrīt dažādās nedēļas nogalēs. Daudziem jāpagūst uz vairākiem kapiem dažādās Latvijas malās, kaut daudzu gulētāju radniecības pakāpes un pat vārdi jau miglā tīti. Cik tur daudz vajag – divas trīs paaudzes, un aizmirstība klāt! Bet uz kapusvētkiem visi kapi jāsakopj – tāda tradīcija.

Atceros, reiz pusaudža gados iegadījās jūlija pēdējā nedēļā tāds pats karstums kā pirmajā. Un es uz kapusvētkiem aizgāju, neuzvilkusi zeķubikses. Nu, jo +30, jomajo.

Dritvaimicīt, vēl gadiem ilgi tantes mazgāja galvu manai mammai un trina mēles par to, kā tā vispār varēja ko tādu pieļaut, šito necieņu un noziegumu!