VIDEO ⟩ Uz Centrālāziju aktīvi eksportē sankcionētās preces (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Veikals Vladivostokā. Ilustratīvs foto
Veikals Vladivostokā. Ilustratīvs foto Foto: Reuters/ScanPix

Kamēr sankcionēto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras tirdzniecību ar Krieviju turpina. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem mēriem cer Eiropas Komisija. Kopš kara sākuma Valsts ieņēmumu dienestā sākti jau vairāk nekā 200 kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu, taču nevienu eksportētāju sodīt vēl nav izdevies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto". 

Prokuratūrā norāda, ka galvenais šķērslis ir pārrobežu sadarbība, kas izmeklēšanā prasa laiku.

Video: "De Facto" sižets

Čipi, transportlīdzekļi un citas iekārtas

Lai bremzētu Krievijas iespējas attīstīt tehnoloģijas un militārās spējas, Eiropas Savienība aizliedza uz to eksportēt virkni preču, tajā skaitā čipus jeb elektroniskās integrālās shēmas.

Tās Krievijā nonāca arī caur Latviju – 2021. gadā uz Krieviju šīs grupas preces tika eksportētas vairāk nekā 6,5 miljonu eiro vērtībā. Pēc sankciju ieviešanas apjoms nokrities līdz nullei, taču vienlaikus shēmas Latvija sāka eksportēt uz Kazahstānu, kura ar Krieviju ir kopīgā muitas savienībā. Salīdzinot ar pirms kara gadu, shēmu eksports uz Kazahstānu 2022. gadā kāpis no 100 000 eiro līdz 3,6 miljoniem.

"Jebkuri pīķi datos ir tādi, kam ir jāpievērš uzmanība," uz tirdzniecības datu lēcieniem norādīja zvērināts advokāts Edgars Pastars, kurš ikdienā strādā ar sankciju ievērošanas jautājumiem. "Ir daļa eksportētāju, kas joprojām eksportē leģitīmi ar gala patēriņu, gala lietotāju šajās valstīs, bet, protams, ja pēkšņi uzņēmums ir eksportējis uz Krieviju un Krievijai sankcionēto preci sāk eksportēt uz kādu no Vidusāzijas valstīm, ir jautājumi."

Vēl viens piemērs – transportlīdzekļi un to detaļas. Arī šajā grupā daļu preču uz Krieviju eksportēt ir aizliegts. No 30 miljoniem eiro 2021. gadā transportlīdzekļu un detaļu eksports uz Krieviju pērn samazinājās uz pusi un turpina samazināties šogad.

Savukārt sešas reizes eksports pērn pieaudzis uz Kazahstānu (no 1,8 miljoniem līdz 11,1 miljonam eiro), 23 reizes uz Armēniju (no 75 tūkstošiem eiro līdz 1,7 miljoniem eiro) un 133 reizes uz Kirgizstānu (no 25 tūkstošiem eiro līdz 3,3 miljoniem eiro), ar kuru līdz šim Latvijas tirdzniecības bilance bijusi niecīga. Deviņas reizes šajā kategorijā eksports kāpis arī uz Turciju (no 1,2 miljoniem eiro līdz 11 miljoniem eiro).

Līdzīga aina paveras gandrīz katrā eksporta kategorijā, kur kaut daļa preču ir sankcionētas – pretī eksporta samazinājumam uz Krieviju ir īpaši straujš eksporta lēciens uz kādu no Eirāzijas ekonomiskās sadarbības valstīm, ar ko Krievijai ir atvieglotas muitas procedūras, – Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.

Īpaši tas redzams mehānisko un elektrisko iekārtu kategorijā, kur eksports uz Krieviju pērn krities par ceturtdaļu, savukārt pieaugums trīs minētajās valstīs bijis robežās no piecām līdz pat 12 reizēm. Šogad eksports īpaši strauji turpina augt uz Kirgizstānu.

VID: Preces uz Centrālāziju mēdz palikt Krievijā

Par sankciju apiešanu, tajā skaitā aizliegto preču eksportu uz Krieviju caur trešajām valstīm, draud kriminālatbildība. VID Muitas pārvades direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka iestāde aktīvi sadarbojas ar muitas iestādēm Centrālāzijas valstīs, lai saprastu, kas ar kravām tālāk notiek.

Viņa teica – ja eksportētājam dokumenti ir kārtībā, muitai nav pamata kravu aizturēt: "Mēs šādos gadījumos varbūt pirmajos sūtījumos šīs preces palaižam, jo mums nav vienkārši juridiska pamata [atteikt], bet tajā pašā laikā mēs pajautājam mūsu kolēģiem attiecīgajās valstīs un nereti saņemam atbildes, ka tādas kravas nav saņemtas. Tas nozīmē, ka mēs uzreiz jau šādus pārvadājumus pārtraucam, ja tie pie mums sākas," norādīja Kārkliņa-Ādmine.

VID kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sācis vairāk nekā 200 kriminālprocesus par sankciju pārkāpšanu.

Progresu lietu izmeklēšanā Latvijas Televīzija lūdza komentēt prokuratūrai, kurā gan intervijai kameras priekšā neviens nepiekrita, taču rakstiski uz jautājumiem atbildēja Dienvidlatgales apgabala prokuratūras virsprokurora vietniece Aija Zaltāne.

Šajā apgabalā sākta puse kriminālprocesu par sankciju apiešanu: “Aptuveni 20% kriminālprocesu sākti par to, ka uzņēmēji mēģina preces "it kā" realizēt citās trešajās valstīs (biežāk Armēnija, Kazahstāna), bet, veicot kravas kontroli uz robežas, tiek iegūta informācija, kura norāda, ka tās vēlāk iespējams tiks aizvestas uz sankcijām pakļauto teritoriju,” norādīja prokuratūras pārstāve.

Līdz notiesājošam spriedumam līdz šim tikts vienā sankciju pārkāpšanas lietā, vēl divās ir vienošanās ar prokuroru par sodu. Visas bijušas par preču importu, nevis eksportu. Saistībā ar aizliegto preču ievešanu Krievijā prokuratūras pārstāve Zaltāne raksta, ka izmeklēšanu paildzina pierādījumu iegūšana no trešajām valstīm:

"Ņemot vērā apstākli, ka preču nosūtītāji un saņēmēji pārsvarā gadījumu ir ārvalstu uzņēmumi, vairums pierādījumu kriminālprocesos jāiegūst krimināltiesiskās sadarbības rezultātā. Tiesiskās palīdzības lūgumu izpilde nereti ir laikietilpīga un ir galvenais apstāklis, kādēļ izmeklēšana kriminālprocesos nenorit ātri. [..] Gadījumā, ja krimināltiesiskās sadarbības rezultātā apstiprinās informācija, ka uzņēmums trešajā valstīm (piemēram, Armēnijā vai Kazahstānā) ir fiktīvs, neeksistējošs vai nav veicis preces iepirkšanu, pastāv reāla iespēja saukt pie atbildības preču nosūtītāju (eksportētāju)."

Sankcionēto preču sarakstu veido arī Krievijas tirdzniecības partnervalstīm

Kopš jūnija daudzām preču grupām ir arī noteikts aizliegums tās vest tranzītā caur Krieviju, kas ierobežo iespējas precēm pa ceļam "pazust". VID pārstāve Kārkliņa-Ādmine vienlaikus norāda, ka sankcionētu preču nonākšanu Krievijā pēc tam, kad tās legāli aizvestas uz Centrālāziju, jārisina Eiropas Komisijas vai diplomātiskā līmenī, jo pati muita to novērst nevar.

"Ko mēs no savas puses vienīgais varam – mēs noskaidrojam šos patiesos saņēmējus un, ja mums ir pieejama informācija, mēs varam aplūkot, kas ir šie uzņēmumi, kas ir varbūt viņu dibinātāji, un kaut kādus secinājumus izdarīt. Bet ir jāsaprot, ka jebkura preču procedūras liegšana – tas ir administratīvs akts, un mums tam ir jābūt tiesiskam pamatam, lai mēs liegtu kaut kādu preču izvešanu," teica VID Muitas pārvaldes pārstāve.

Jurists Edgars Pastars norāda – lai sankcijas netiktu pārkāptas, atbildība ir arī pašam eksportētājam. Kriminālprocesa gadījumā uzņēmumam jāspēj parādīt, ka tas vismaz centies noskaidrot, kas preci galā saņems. Viņš uzsver, ka arī Eiropas Komisija šobrīd sankciju apiešanai ir pievērsusi uzmanību pēdējos sankciju grozījumos, taču izmaiņas notiek lēni:

"Eiropas Savienība varēs noteikt valstis un preces kombinācijā, kuru vešana, piemēram, uz Kazahstānu, ir aizliegta, jo, visticamāk, reeksporta risks ir ļoti augsts. Šobrīd šādas sankcijas vēl precīzi noteiktas šajā speciālajā pielikumā nav, tad komisija to vērtēs, visticamāk, par vēlu. Tāpēc šobrīd es teiktu – tikai skrupulozu sankciju risku vērtēšana. Jāteic, ka es pieņemu, ka no manas pieredzes – daļa uzņēmumu arī nemaz nezina, ka viņi patiesībā, kaut ko pārkāpj," teica Pastars.

Statistikas pārvalde eksportētāju nosaukumus vairs neatklās

Centrālā statistikas pārvalde iepriekš publicēja uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstus, kas ļāva redzēt, kuri uzņēmumi no Latvijas turpina agresorvalstīs pelnīt. LTV lūdza tādus pašus sarakstus atsūtīt arī par Centrālāzijas valstīm, kuras potenciāli izmanto sankciju apiešanai, kā arī sarakstu ar uzņēmumiem, kas importē preces no Krievijas. Centrālā statistikas pārvalde informāciju atteica.

Iestāde atbildē norādīja, ka pēc eksportētāju publicēšanas saņēmusi uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmējot analīzi. Pārvalde uzskaitīja vairākus piemērus, kas, tās ieskatā, liedzot pēc saraksta gūt objektīvus secinājumus.

Centrālās statistikas pārvaldes atbilde:

"Imports tiek uzskaitīts pēc preces izcelsmes valsts, ja darījumā iesaistīta valsts ārpus Eiropas Savienības. Gadījumā, ja darījumā iesaistīta Eiropas Savienības valsts, tad pēc nosūtītāja valsts. Tas nozīmē, ka Krievijas izcelsmes preces imports (ievedums) no Lietuvas ārējā tirdzniecībā tiks uzskaitīts kā imports no Lietuvas, savukārt Krievijas izcelsmes preces imports no Ukrainas tiks uzskaitīts kā imports no Krievijas. Attiecīgā informācija tiks atspoguļota uzņēmumu sarakstos.

Piemērs: Uzņēmums "AAA" importē no Ukrainas apģērbu, kas iepriekš tika saražots Krievijā. Ārējās tirdzniecības statistikā atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodoloģijai šis darījums tiks uzrādīts kā imports no Krievijas. Uzņēmumam "AAA" citu darījumu ar Krieviju nav, tā iekļaušana no Krievijas importējošo uzņēmumu sarakstā viennozīmīgi radīs negatīvu reakciju gan no uzņēmuma, gan sabiedrības puses. Turklāt šādi darījumi ir daudzskaitlīgi, bez minētās Ukrainas arī no Kazahstānas, Kirgizstānas, Šveices, Norvēģijas u.c.

Eksportējošo uzņēmumu saraksta analīze arī liecina, ka ir augsts risks, ka tajos tiek iekļauti "nejauši" darījumi.

Piemērs: Latvijas uzņēmums "AAA" pirms 2022. gada februāra ir importējis ražošanas iekārtu no Krievijas uzņēmuma "BBB". Ražošanas iekārtas ekspluatācijas laikā tai tiek konstatēts defekts. Latvijas uzņēmums "AAA" atgriež atpakaļ jeb eksportē uzņēmumam “BBB” Krievijā šo ražošanas iekārtu pēc 2022. gada februāra un attiecīgi tiek iekļauts uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā.

Uzņēmums eksportē preces citām valstīm, bet muitas formalitātes ir nokārtotas uz robežas ar Krieviju.

Piemērs: Latvijas uzņēmums "AAA" eksportē uztura bagātinātājus, kas paredzēti Kazahstānai un Uzbekistānai, bet ģeogrāfisko apstākļu un transporta izmaksu dēļ dara to caur Krieviju, kaut arī pati prece nepaliek Krievijā. Muitas dokumenti ir noformēti uz robežas ar Krieviju, līdz ar to muitas deklarācijā kā pēdējā saņēmējvalsts ir norādīta Krievija.

Sarakstā var tikt iekļautas loģistikas firmas, kuras cita uzņēmuma uzdevumā eksportē/importē preces, noformējot muitas formalitātes.

Piemērs: Latvijā reģistrēta firma "DDD", kas nodarbojas ar loģistikas pakalpojumiem, pēc cita uzņēmuma "EEE" uzdevuma noformē eksporta deklarācijas un sūta preci, piemēram, alkoholu uz Krieviju. Kā eksportētājs statistikas datos būs loģistikas firma "DDD".

Pārvalde norāda, ka eksporta un importa darījumi, kuros muitas formalitātes ir nokārtotas uz citas Eiropas Savienības valsts ārējās robežas ar valsti ārpus ES neatspoguļosies Pārvaldes apkopotajā statistikā.

Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, Pārvalde pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus (uz jebkuru valsti)."

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu