FOTO ⟩ JV, ZZS un "Progresīvo" veidotā topošā koalīcija sāk darbu pie deklarācijas rakstīšanas (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Topošā JV, ZZS un "Progresīvo" koalīcija sāk darbu pie deklarācijas rakstīšanas
Topošā JV, ZZS un "Progresīvo" koalīcija sāk darbu pie deklarācijas rakstīšanas Foto: Evija Trifanova/LETA

"Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" veidotā topošā koalīcija 4. septembrī sāk strādāt pie jaunās valdības deklarācijas veidošanas.

Jaunās koalīcijas pārstāvjiem plānots arī sākt strādāt pie koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim.

FOTO: Topošā JV, ZZS un "Progresīvo" koalīcija sāk darbu pie deklarācijas rakstīšanas

Kā ziņots, piektdien preses konferencē kopā ar citiem JV politiķiem Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa paziņoja, ka pie nākamās valdības veidošanas 4. septembrī turpinās strādāt JV, ZZS un "Progresīvie".

Šāds paziņojums seko pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" (AS) pavēstīja, ka ir nolēmis nepievienoties JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai.

Siliņa piebilda, ka "durvis zināmā mērā ir joprojām atvērtas" tām partijām, kas ir gatavas nolikt malā savus ideoloģisko uzstādījumus un vienoties par darāmo.

Taču nav laika līdz šim piedzīvotām "tukšām runām un garām tango dejām" koalīcijas veidošanā, uzsvēra premjera amata kandidāte.

Siliņa uzsvēra, ka ir partijas, - ar to domājot JV, ZZS un "Progresīvos" -, kas vēlas strādāt un uzņemties atbildību par sabiedrībā sasāpējušo jautājumu risināšanu. Topošās valdības veidotāji gatavi strādāt pie drošības apdraudējumu novēršanas, kā arī tādu sociālo izaicinājumu risināšanas kā "Sadales tīklu" tarifu un hipotekāro kredītu procentu likmju pieaugums.

Komentējot AS atteikšanos strādāt valdībā, premjera kandidāte akcentēja, ka tā "ir vēsturiski unikāla situācija Latvijas politikā, jo pat daļai "Apvienotā saraksta" politiķu nav īsti saprotams, kāpēc viņi tā izlēmuši".

Kā aģentūru LETA informēja JV pārstāve Anna Ūdre, Siliņa uzsver, ka AS sarunu procesā tika izrādīta "īpaša labvēlība", vairākkārt uzklausot AS līderus un atsaucoties vairākām neformālām konsultācijām.

"Ļoti daudz laika veltīju, burtiski pierunājot AS politiķus nākt valdībā un strādāt," pauda Siliņa, norādot, ka diemžēl no AS līderiem izskanējis "tikai aizvainojums", kam acīmredzot atsevišķi kolēģi nespēja pārkāpt.

"Diemžēl es nevaru atļauties tagad turpināt gaidīt. Drošības situācija pie mūsu valsts robežām neļauj mums ieslīgt ideoloģisko pretrunu diskusijās. Tam nav piemērots laiks," akcentēja JV politiķe.

"Šoreiz ir izšķiršanās starp strādāšanu un nestrādāšanu. Durvis visiem bija atvērtas un joprojām ir, bet laika vilcināšana, ko piekopj atsevišķas partijas, vairs nav akceptējama," uzsvēra Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa.

"Gribu uzsvērt, ka tā ir ne tikai partiju, bet arī katra politiķa individuāla izvēle - strādāt vai nestrādāt," pauda politiķe.

AS savu lēmumu nepievienoties šo trīs partiju topošajai valdībai, pamato ar to, ka "neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi".

JV, ZZS un "Progresīvo" veidotās valdības izveidošanas procesu tikšot mēģināts noslēgt un jauno Ministru kabinetu apstiprināt Saeimā līdz septembra vidum, reizē politiķi būšot fleksibli attiecībā uz procesa grafiku.

Vaicāta, vai 15.septembra nedēļā varētu tikt parakstīti valdības izveidošanas dokumenti, kā arī Saeimā apstiprināts jaunais Ministru kabinets, Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) pieļāva, ka orientēsies uz minēto datumu, reizē esot jāņem vērā, ka "dzīvē var notikt dažādas korekcijas".

Siliņa uzsvēra, ka valdības veidošanā laiks netiks vilkts un ka par raitu valdības izveidi iestājas arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pie nepieciešamības valdības apstiprināšanai varēs sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, atzīmēja premjera amata kandidāte.

Vaicāta par to, vai kāds no abiem pārējiem sadarbības partneriem valdībā varētu runāt ar pie frakcijām nepiederošo deputātu Oļegu Burovu (GKR) par atbalsta koalīcijai saņemšanu, Siliņa neizslēdza iespēju, ka no partneriem kāds varētu izlemt par labu šādam solim.

Taujāta par 52 deputātu skaita pietiekamību, lai regulāri nodrošinātu kvorumu jeb balsojošo deputātu minimālo skaitu, lai Saeima būtu lemttiesīga, Siliņa norādīja, ka ir pilnīgi saprotams, ka frakcijām šajā kontekstā būs jānodrošina disciplīna sēžu apmeklējumiem.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu