VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā izsolē ceturtdien pārdoti divi vēsturiski īpašumi Rīgas centrā par kopējo summu 2,93 miljoni eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams Elizabetes ielā 49 nosolīts par 1,425 miljoniem eiro, savukārt nekustamais īpašums Martas ielā 5 - par 1,51 miljonu eiro.
Ēkai Kalēju ielā 50 izsole noslēgusies bez rezultāta un plānots rīkot atkārtotu izsoli, informē Vārna.
Nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 49 izsolē pieteicās trīs dalībnieki. Objekta sākuma cena bija noteikta 1,04 miljonu eiro apmērā un pēc 77 izsoles soļiem īpašums tika nosolīts par 1,425 miljoniem eiro.
Senlaicīgais nams Elizabetes ielā 49 atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Objekta būvniecība uzsākta 1870. - 1880.gadā, un īpašums ticis būvēts kā arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams. Ēka veidota koka konstrukcijās, bet fasādes apmestas, arhitektoniskās detaļas veidojot neorenesanses formu valodā.
Foto: Arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams Elizabetes ielā 49
Savukārt nekustamais īpašums Martas ielā 5 atrodas Rīgas pilsētas centrā, zemas transporta un gājēju kustības zonā. Īpašuma kopējā platība ir 2352 kvadrātmetri, tajā atrodas administratīvā ēka, ir izbūvētas inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojums, kas nodrošina iespējas komerciālas ēkas izveidei. Netālu atrodas sabiedriskā transporta pieturvietas un attīstīta sociālā infrastruktūra, kas padara to par ideālu vietu investīcijām. Nekustamā īpašuma Martas ielā 5 izsole noslēdzās ar vienu soli un īpašums tika nosolīts par 1,51 miljonu eiro.
Foto: Nekustamais īpašums Martas ielā 5
Ēkai Kalēju ielā 50 atkārtotā izsole noslēgusies bez rezultāta. Šī ēka celta 17.-18.gadsimtā un pārbūvēta 1925.gadā pēc arhitekta Makša fon Osmidova projekta, un šobrīd gandrīz pilnībā ir iznomāta.
Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.