Krievijas varasiestādes noteikušas datumu "vēlēšanu" rīkošanai okupētajās Ukrainas teritorijās. Tām jānotiek 10. septembrī. SBU ir apzinājuši vairāk nekā 3,5 tūkstošus Krievijas Federācijas pseidovēlēšanu rīkotāju un dalībnieku, ziņo ārvalstu mediji.
Proukrainiskās kustības "Dzeltenā lente" pārstāvji 2. septembrī paziņoja, ka ukraiņi okupētajās teritorijās neizrāda interesi piedalīties Krievijas okupantu rīkotajās "vēlēšanās". Pēc aktīvistu teiktā, vietējie iedzīvotāji savas durvis "aptauju" pārstāvjiem never, un vēlēšanu kastes, kas jau atvērtas balsošanai un balsu glabāšanai, faktiski paliek gandrīz tukšas.
5. septembrī Nacionālās pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas okupanti uz pseidovēlēšanām ieved "novērotājus" no Krievijas Federācijas, jo okupētajās teritorijās nebija neviena ukraiņa, kas vēlētos piedalīties šajā procesā.
Daudziem, kas tomēr nolēmuši piedalīties agrīnajā balsošanā, ir lūgts balsot bruņotu Krievijas karavīru klātbūtnē.
Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka ikviens Ukrainas pilsonis, kas iesaistīts vēlēšanu organizēšanā, nākotnē var tikt sodīts.
Kā atzīmēts Dienvidu aizsardzības spēkos, krievi ar "vēlēšanām" okupētajās teritorijās cenšas radīt mākslīgu pseidopolitisko ainu, ka tā it kā ir Krievijas teritorija, kuru viņi aizstāv.
Krievijas iebrucēju okupētajās Ukrainas teritoriju pseidovēlēšanās divas trešdaļas tā dēvēto kandidātu nav vietējie iedzīvotāji.
Kā vēsta medija "Unian" korespondents, Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas pārstāvis Andrejs Jusovs šo statistiku atklājis preses maratonā par situāciju īslaicīgi okupētajās teritorijās.
"Apmēram divas trešdaļas šo pseidovēlēšanu kandidātu nav vietējie iedzīvotāji. Tie ir Krievijas Federācijas pilsoņi, kas ievesti no citām teritorijām vai tieši no pašas Krievijas Federācijas," sacīja Jusovs.
Visi kandidāti ir vai nu krievi, vai prokrieviski noskaņoti. To vidū ir arī Maskavas izvēlētas amatpersonas.
Kā atzīmēja Galvenās izlūkošanas direkcijas pārstāvis, ukraiņi okupētajās teritorijās "pilnībā ignorē okupācijas varas iestādes un okupācijas tā sauktās oficiālās procedūras, tostarp pseidovēlēšanas".
"Bet, protams, tāpat kā piespiedu pasu piešķiršanai, arī šīm vēlēšanām ir piespiedu raksturs. Cilvēki burtiski ar represīvām metodēm tiek piespiesti iegūt Krievijas pilsonību un Krievijas pasi, radot neiespējamus apstākļus uzņēmējdarbības turpināšanai, nodarbinātībai, humānās un medicīniskās palīdzības saņemšanai, kā arī jebkura pakalpojuma, sertifikāta un dokumenta iegūšanai, kas nepieciešami normālai dzīvei,” uzsvēra Jusovs.
Ukrainas ārlietu ministrs atzīmējis, ka pseidovēlēšanu balsīm nebūs nekāda juridiska spēka.
Arī ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens nosodījis notiekošo, sakot: "Krievijas fiktīvas vēlēšanas Ukrainas okupētajos apgabalos ir neleģitīmas."
Tas izsauca reakciju no Krievijas vēstniecības ASV, kas apsūdzēja Vašingtonu par iejaukšanos Maskavas iekšējās lietās.
Pseidovēlēšanas noslēdzas svētdien un notiek četros reģionos, kurus Krievija pat pilnībā nekontrolē - Doneckā un Luhanskas austrumos, kā arī dienvidu apgabalos Zaporižjā un Hersonā.
Kopā tie veido aptuveni 15% no Ukrainas suverēnās teritorijas.
Vēlēšanas notiek arī Krimā, kas kopš 2014. gada ir nelikumīgā Krievijas okupācijā, un tiek rīkotas paralēli vietējām vēlēšanām pašā Krievijā.