Ukraina karo arī mūsu karu, un Latvijai ir jābūt par līdervalsti atbalsta sniegšanā Ukrainai, tviterī paudis Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), kurš ticis minēts kā iespējamais aizsardzības ministra amata kandidāts topošajā Evikas Siliņas (JV) valdībā.
Viņš norāda, ka nesen tika izplatīti atsevišķi fragmenti no intervijām, ko dažādos gados viņš sniedzis Latvijas medijiem. "Daudzi no komentāriem pie šiem fragmentiem apšauba manu atbalstu Latvijas un Ukrainas neatkarībai un teritoriālai integritātei. To absolūti noliedzu un uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sabiedrībai," norāda Sprūds.
Viņš raksta, ka 1940.gadā Latvijā tika okupēta, bet 1991.gadā atguva savu valstisko neatkarību. Pēc deputāta paustā, Latvijas valsts un Satversmes tiesiskā nepārtrauktība ir absolūti nenoliedzama, tā ir Latvijas valstiskuma pamatā. Vienlaikus Latvijas brīvvalsts sabiedrība, politiskā kultūra un starptautiskie izaicinājumi, kas ir bijuši pirms un pēc padomju okupācijas, atšķiras.
"Krima ir un būs daļa no Ukrainas.
2016.gada intervijā kā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs un universitātes profesors sniedzu savu profesionālo vērtējumu aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krimas okupāciju. Nekad neesmu paudis uzskatu, ka Krimai ir jābūt Krievijas sastāvā. Toreiz diemžēl nepastāvēja priekšnosacījumi, lai pašu spēkiem Ukraina atgūtu savu teritoriju. Bet šobrīd ar nelokāmu Rietumu atbalstu tas var tikt izdarīts," uzskata politiķis.
Viņš uzskata, ka valdības veidošanas laikā ticis apzināti sagrozīts viņa savulaik paustais citāts par "Ukrainas projektu".
"Paudu, ka politiskās elites Ukrainā pirms Pašcieņas revolūcijas, tādu kā [Viktora] Janukoviča un citu prokrievisko prezidentu valdīšanas laikā, valsti izmantoja kā savu savtīgu projektu. Atšķirība ir kritiska.
Kā norādīju tajā pašā intervijā, bija un ir cerība, ka ukraiņu jaunā politiskā paaudze spēs konflikta apstākļos stiprināt nācijas apziņu ar savu ukrainiskumu un patriotismu," tviterī skaidro Sprūds.
Viņam nekad neesot bijušas ilūzijas "par Krievijas patieso seju". "Pastāv iemesls, kāpēc jau 2012.gadā Krievija iekļāva mani nevēlamo personu sarakstā," uzsver potenciālais aizsardzības ministra amata kandidāts.
Sprūds norāda, ka, esot pētnieka un mācībspēka statusā, vienmēr uzskatījis par pienākumu skaidrot starptautiskās politikas procesus, aicinot uz argumentētām diskusijām. Arī šobrīd viņš esot gatavs diskutēt par visiem viņa paustajiem publiskajiem vēstījumiem.
"Manas vērtības ir skaidras. Apzinos, ka pēdējo dienu veiktā kampaņa un vērstās aktivitātes ir daļa no politikas. Esmu pateicīgs par savu vēlētāju sniegto mandātu un turpināšu pēc labākās sirdsapziņas strādāt, lai veicinātu mūsu drošību, kā arī starptautiski stiprināt atbalstu Ukrainai," sola politiķis.
Kā ziņots, Sprūdu "Progresīvie" kā savu aizsardzības ministra amata kandidātu pieteica jau pirms 14.Saeimas vēlēšanām. Tagad, veidojot jauno valdību, neoficiāli tiek minēts, ka viņam būtu izredzes šajā amatā nonākt.
Aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds: ”Krievija nedomā Krimu atgriezt. Krima ‘de facto’ paliks 🇷🇺Krievijas sastāvā. Jā, ukraiņu politiķi turpinās uzstāt, ka Krima ‘de jure‘ pieder 🇺🇦Ukrainai — citādi jau viņi nebūtu Ukrainas politiķi.” https://t.co/Iymc9tWL0h pic.twitter.com/fwWdCxWcur
— Artis Schlossberg 🌻🇺🇦 (@tikums) September 6, 2023
