No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).
Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.
Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).
Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.
ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.
Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS),
ekonomikas ministra amatam - ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam - Saeimas deputātu Armandu Krauzi, labklājības ministra amatam - kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli, bet klimata un enerģētikas ministra amatam - Kasparu Melni.
Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.
Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
Balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā paredzēts piektdien, 15.septembrī.
Saeimas uzticības balsojumā Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa (JV) cer saņemt 52 balsis, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra politiķe.
Siliņa pieļāva, ka iespējamas ir arī 53 balsis, jo deputāta "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētāja Oļega Burova pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību.
Ar darbiem vēlamies parādīt, ka cilvēks Latvijā ir galvenā vērtība, tā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV), iezīmējot topošās valdības apņemšanos.
"Man ir svarīgi, lai cilvēki sajustu, ka mēs viņus redzam, un ka mēs varam mūsu darbos parādīt, ka cilvēks Latvijā ir galvenā vērtībā," uzsvēra Siliņa.
Pašlaik nereti saņemtas sūdzības, ka tieši sarežģītie procesi bieži vien apgrūtina radošo iniciatīvu, tajā skaitā, uzņēmēju iniciatīvu īstenošanu, uz risināmu problēmu uzmanību vērsa Siliņa, norādot arī uz atbalsta sniegšanu industriālo parku darbībai.
Tāpēc Ministru prezidenta amata kandidāte akcentēja, ka gaidāmajai jaunai valdībai būs jāveido tāda valsts pārvaldes sistēma, "kas nāk pretī" gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei būs jāmainās, jākļūst elastīgākai.
"Jaunās vienotības" viena no līderēm uzsvēra, ka būs vajadzīgs katra ministra ieguldījums, piemēram, lai viņu virzītajos normatīvajos aktos konkrētajā nozarē atspoguļotos ministru spēja nākt pretī iedzīvotājiem, uzņēmējiem.
Tā vietā, lai valsts no cilvēkiem prasītu "tik daudz izziņas", vairāk vajag paļauties, ka valsts pārvalde pati spēj atrast informāciju, kas jau ir pieejama valsts pārvaldes sistēmās, pauda Siliņa. Politiķe reizē atzina, ka virzība uz šo mērķi prasīs laiku un ka tas būs izaicinājums, tajā skaitā, Valsts kancelejai būs jāmaina attieksme pret normatīvo aktu veidošanu.
Premjera amata kandidāte akcentēja, ka valdības prioritātes būs latviska, labklājīga, droša, eiropeiska un iekļaujoša Latvija.
Ar Valsts prezidentu Rinkēviču šodien pārrunāts, ka jaunā valdība pēc apstiprināšanas uzreiz sāks darbu pie valsts budžeta 2024.gadam sagatavošanas.
Siliņa Valsts prezidentam šodien iesniedza valdības deklarāciju, kā arī steidzamāko darbu sarakstu līdz decembrim.
