Spānijas prasība atzīt katalāņu, basku un galisiešu valodas par ES oficiālajām valodām saskārusies ar pretestību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Eiropas Savienības karogs.
Eiropas Savienības karogs. Foto: Edijs Pālens/LETA

Spānijas prasība atzīt katalāņu, basku un galisiešu valodas par Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām otrdien saskārusies ar pretestību, bloka dalībvalstīm bažījoties, ka šāds solis izraisīs domino efektu.

Jautājums aktualizējās pēc tam, kad Spānijas premjerministrs Pedro Sančess jūlijā nespēja gūt uzvaru parlamenta vēlēšanās un viņam nācās meklēja katalāņu separātistu atbalstu, lai paliktu pie varas.

Spānija ir izmantojusi savas ES prezidentūras priekšrocības, lai valodas jautājumu iekļautu Eiropas ministru otrdienas sanāksmes darba kārtībā, taču Madrides uzstājība izraisījusi blokā neapmierinātību.

Eiropas Savienībā pašlaik ir 24 oficiālās valodas, lai gan 27 valstu blokā ir aptuveni 60 minoritāšu un reģionālo valodu.

Visi ES juridiskie dokumenti - līgumi, likumi un starptautiskie nolīgumi - ir jātulko 24 valodās, un līderu samitos un ministru sanāksmēs ir jānodrošina tulkojums tajās. Par jebkuras papildu valodas iekļaušanu ES oficiālo valodu sarakstā ir vienprātīgi jāvienojas visām 27 dalībvalstīm.

Zviedrijas valdība ir izrādījusi atturību un aicinājusi veikt pētījumu par šāda soļa sekām ES darba efektivitātei.

"Eiropas Savienībā ir daudz minoritāšu valodu, kas nav oficiālās valodas," otrdien žurnālistiem norādīja Zviedrijas ES lietu ministre.

ES vēstnieki pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Spānijas prasība rada "juridiskus, administratīvus un budžeta jautājumus", kas rūpīgi jāizskata pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas.

Daudzus Briselē uztrauc tas, ka pēc Spānijas prasības apstiprināšanas līdzīgas prasības varētu izvirzīt arī citas valstis.

Spānija apgalvo, ka tā segs ar tulkošanu saistītās izmaksas, taču nenosauca konkrētas summas.

Spānijas 1978.gada konstitūcijā minoritāšu valodām reģionos, kur tās ir izplatītas, ir otras oficiālās valodas statuss līdzās spāņu valodai. Tās tiek lietotas reģionālo parlamentu un pašvaldību darbā.

"Mēs nerunājam par minoritāšu valodām," Briselē sacīja Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress, norādot, ka katalāņu valodā runā vairāk nekā desmit miljoni cilvēku.

Saskaņā ar Spānijas Statistikas biroja datiem katalāņu valodā runā 9,1 miljons cilvēku, bet galisiešu un basku valodā - attiecīgi 2,6 miljoni un 1,1 miljons cilvēku.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu