Tomēr Putina lēmumi izrādījušies daudz piesardzīgāki nekā gaidīts, teikts ziņojumā.
Analītiķi norāda, ka tas ir saistīts ar to, ka diktators neuzticas saviem apkārt esošajiem cilvēkiem, līdz ar to viņš minimāli izmanto "viņu rīcībā esošās ekonomiskās vai militārās zināšanas".
Rietumu analītiķi iepriekš izteikušies, ka Krievijas militārie vadītāji, tostarp aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, visticamāk, neatklāj Putinam sliktās ziņas par karu aiz bailēm.
"Rand Corporation" vecākā politikas pētniece, kura padziļināti pēta Krieviju, Dara Masikota laikrakstā "New York Times" jūlijā rakstīja, ka Kremlī valda "aizdomu un nenoteiktības atmosfēra".
Putins "ātri vaino nodevējus" un "pašcenzūta starp augstākajiem militārajiem vadītājiem, visticamāk, kļūs arvien izplatītāka", viņa rakstīja.
Analītiķu ziņojumā teikts, ka pat izolācijā Putins nav bijis tik dedzīgs stāties pret NATO, kā iepriekš no viņa gaidīts. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka tas mainīsies.
"Ja Krievijas teritoriālie, personāla un materiālu zaudējumi turpinās pieaugt bez uzlabojumiem kaujas laukā, viņš saskarsies ar nepatīkamām izvēlēm, tostarp ar sarunām no vājuma pozīcijas, ar plašāku un potenciāli destabilizējošu mobilizāciju vai ar drakoniskākiem mēģinājumiem nodrošināt iekšējo kontroli," teikts ziņojumā.
Putins jau iepriekš ir izteicis virkni draudošu izteikumu, taču daudzi no viņa draudiem nav tikuši īstenoti.
Piemēram, jūlijā Kremļa saimnieks draudēja, ka pastāv "nopietnas briesmas", ka NATO varētu tikt ievilkta Ukrainas karā, ja alianses dalībvalstis turpinās piegādāt ieročus. Taču septembrī Rietumiem vēl nav bijušas nekādas acīmredzamas jaunas sekas no Krievijas puses.
Putins arī pieminēja Krievijas lielo kodolieroču skaitu, sakot, ka tie "garantēs" agresorvalsts drošību.
Kamēr Putins un citas Krievijas amatpersonas ir vairākkārt žvadzinājušas par savu kodolieroču arsenālu, Rietumu amatpersonas nav ziņojušas par pazīmēm, ka Krievija nopietni gatavojas to izmantot.