Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) nav pārsteigta par Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) kongresā veikto balsojumu, kas ļauj Krievijas parasportistiem piedalīties 2024. gada paralimpiskajās spēlēs, un vēl lems par turpmākajiem soļiem, teica LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.
IPC piektdien savā kongresā Bahreinā balsoja pret Krievijas sportistu nepielaišanu Parīzes paralimpiskajās spēlēs. Kaut arī Krievija jau ilgāk nekā pusotru gadu karo Ukrainā, 74 IPC dalībvalstis nobalsoja par Krievijas sportistu dalību spēlēs, 65 balsoja pret, un 13 valstis atturējās.
"Nav pārsteigums. Paši nebraucām un aicinājām Eiropas valstis boikotēt šo ģenerālasambleju, lai nebūtu iespējams šāds balsojums un nesavāktu kvorumu.
Jau Berlīnē ģenerālasamblejas laikā Āfrikas valstis un dažas bijušās PSRS valstis aizstāvēja Krieviju un Baltkrieviju, un arī šobrīd šīs valstis ir Bahreinā," balsojumu IPC kongresā komentēja Apine.
LPK vēl lems, kā reaģēt uz šādu balsojumu, un lūkos rast risinājumus starptautiskajā līmenī, lai šāds lēmums nepaliktu spēkā.
"Šobrīd neesam lēmuši, kā tas varētu izpausties. Noteikti sazināsimies ar kolēģiem no citām valstīm un izplānosim, ko darīt. Tas ir šoks ne tikai Latvijai, bet arī tiem, kuri balsoja par Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanu no IPC," teica Apine.
Citā balsojumā 90 delegāti nobalsoja par Krievijas Paralimpiskās komitejas daļēju diskvalifikāciju, 56 bija pret, bet seši atturējās. Daļējas diskvalifikācijas dēļ Krievija zaudē visas IPC dalības tiesības, tomēr tās sportisti ir tiesīgi piedalīties 2024. gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs kā individuāli atlēti neitrālā sportista statusā.
Atsevišķi balsojumi plānoti par Baltkrievijas sportistiem, kuri arī ir diskvalificēti viņu pārstāvētās valsts kā Krievijas sabiedrotās lomas iebrukumā Ukrainā dēļ.
Krievijas iebrukums sākās dažas dienas pirms 2022. gada Ziemas paralimpiskajām spēlēm Pekinā, no kurām spēļu atklāšanas ceremonijas priekšvakarā Krievija un Baltkrievija tika izslēgtas.
