VIDEO Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai. Bankas draud pārtraukt kreditēšanu (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Naudas maks. Ilustratīvs attēls.
Naudas maks. Ilustratīvs attēls. Foto: Urmas Luik / Parnu Postimees

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju dzīve kļuvusi daudz dārgāka. Pērn piedzīvota strauja energoresursu sadārdzināšanās, tai sekoja pārtikas cenu krīze; tagad kārta hipotekāro kredītu maksājumiem. Saeimas deputāti šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt likumu, kas piespiestu bankas samazināt procentu likmes uz pusi. Uz tik drastiskām metodēm kredītiestādes atbild ar draudiem pārtraukt kreditēšanu vispār, vēsta "Nekā personīga".

Video: "Nekā personīga" sižets

2022. gada sākumā Eiropā sākās straujš inflācijas kāpums. Latvijā tā savā pīķī sasniedza 22%. Gada vidū Eiropas Centrālā banka ķērās pie inflācijas apkarošanas. Tā palielināja starpbanku procentu likmi, kas vairākus gadus bija nulle un pat negatīvs skaitlis. Kopš tā brīža ECB desmit sanāksmēs pēc kārtas lēmusi likmi pacelt. Pēdējā reize bija pagājušajā nedēļā. Starpbanku likme EURIBOR sasniedz jau 4%.

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro: "Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, un viņu mērķis ir inflācija 2% gadā. Ņemot vērā to, ka saistībā gan ar Covid-19 pandēmijas izbeigšanos, gan saistībā arī ar karu Ukrainā, kur bija energoresursu cenu jautājums, bija ļoti straujš cenu lēciens, Centrālajai bankai nācās bremzēt cenu kāpumu.

Rezultātā kā blakusparādība šiem pasākumiem ir mazāks pieprasījums pēc kredītiem, jo, ja kredīti ir dārgāki, daļa kredītņēmēju pārdomā un nogaida, tas nozīmē mazāku pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, un tas nozīmē beigās ekonomikas bremzēšanos, kas ir kā nenovēršama blakusparādība šādos gadījumos."

Vēlamais efekts ir panākts - inflācija Eiropā krīt, bet līdz mērķim - 2% - tai vēl jātiek. Arī pēc tam ECB kādu laiku likmes turēs augstas, lai pārliecinātos, ka, piemēram, algu pieauguma ietekmē inflācija nesāk kāpt.

Šādas politikas mērķis ir palēnināt naudas ieplūšanu ekonomikā, atturot cilvēkus no aizņemšanās. Taču eiro valūtas starpbanku likmes - EURIBOR - palielināšana ietekmē arī iepriekš izsniegtos kredītus.

Cilvēki sociālajos tīklos dalās, kā tas ietekmē viņu mājsaimniecības. Piemēram, Inesei iepriekš ikmēneša maksājums par privātmājas hipotekāro kredītu bija 560 eiro, bet tagad 820 eiro, turklāt no summas tikai 180 eiro nonāk pamatsummas dzēšanai. Mārtiņam procentu maksājums no 188 eiro pieaudzis līdz 492.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem šādas izmaiņas esot retums. Lielākajai daļai kredītņēmēju pieaugums nepārsniedz 100 eiro. Bet tiem, kam pieaugums ir liels, bankas piedāvā restrukturēt aizdevumu.

"Kas ir pozitīvi salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi, finanšu sektors ir spēcīgāks un tas varētu būt atbalstošs grūtā situācijā, nevis tā kā tas pats bija jāglābj iepriekšējā krīzē. Problēmas skala arī, protams, ir jāskatās.

Ja mēs runājam par to, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 000 strādājošo, tad hipotekāro kredītu tirgū ir iesaistīti aptuveni 124 000 iedzīvotāju, kas ir gan kredītņēmēji, gan galvotāji. Tie ir 15% no strādājošajiem.

Kopējā ekonomikā tas nav sāpīgākais jautājums šobrīd, bet tas ir viegli diskutējams jautājums, jo nevienam nepatīk dārgāka nauda. Tas skar visus kredītņēmējus, bet ne visiem situācija ir vienāda. Līdz ar to mērķēts pabalsts un sinhronizēta komunikācija ar sabiedrību būtu tas, ko varētu vēlēties," saka SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Politiķus banku solījumi neapmierina. Iedzīvotāji sūdzas, ka banku pieprasītās komisijas par līguma grozījumiem ir lielākas nekā ieguvums no tiem. EURIBOR pieaugums ievērojami palielina banku ienākumus, un arī peļņu.

Visticamāk, jau nākamgad to apliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas valsts budžetā ienesīs papildu 140 miljonus eiro.

Taču kredītņēmēji no tā savos maciņos nekādu labumu neredzēs, tāpēc politiķi nolēmuši bankas piespiest samazināt procentu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs komentē: "Vidēji valstīs sākotnējais riska procents ir 0,8, 0,9, 1%; mums sākas ar 1,5%. Tālāk situācija ir tāda, ka dažas komercbankas ir ieviesušas valsts risku - 0,4% -, kuram nav vispār pamatojuma. Mēs sastāvam visās drošības un starptautiskajās organizācijās - OECD, Eiropas Savienība, NATO."

Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars skaidro: "Banka nevar tā pateikt: procentu likme būs tik, es tā izdomāju. Ir modeļi, kas ir saskaņoti, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, kādi kritēriji tiek ņemti vērā, nosakot bankas pievienoto procentu likmi, kā vispār jāceno kredīti."

Banku aizdevumu likmju piedāvājumu sagatavo pati banka un iesniedz saskaņošanai Frankfurtē. Latvijas Bankas prezidents, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, apgalvo, ka riska komponentes aprēķins nav uzspiests no regulatora puses. Tā ir pašu banku politika.

"Trekno gadu" kredītu burbuļa laikā bankām nebija pieejams kredītreģistrs, kurā pārbaudīt, vai klientam nav vēl kādi citi aizņēmumi. Daudz vārgāks bija gan regulējums, lielāka - pašu banku riska apetīte.

Tagad tas viss ir mainījies, un pašas bankas neuzņemas teju nekādus riskus. Lielākajai daļai visu hipotekāro kredītu ir valsts uzņēmuma "Altum" izsniegtas garantijas.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs pauž: "Situācija ir tāda, ka bankas pašas nevēlas uzņemties risku. Risks, kas ir komercbanku bilancēs, ir starp zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Banku klientu maksātspēja cauri visām krīzēm ir bijusi ļoti laba, nav pasliktinājusies, bet bankas šos kredītus ceno tā, it kā šie klienti būtu ļoti riskanti."

Bankas politiķu pēkšņo spiedienu samazināt likmes sauc par populismu, kas iet pret Eiropas Centrālās bankas politiku. To ieskatā nekas jauns nav jāievieš, jo kredītiestādēm jau ir instrumenti, lai palīdzētu saviem klientiem.

Līdz vasaras beigām interese restrukturēt kredītus bija maza. Augustā un septembrī iesniegumu skaits strauji audzis, bet tikai neliela daļa parakstījusi līguma grozījumus. Kavēšanās varētu būt saistīta ar to, ka izmaiņas kredītā nozīmē negatīvu ierakstu Kredītreģistrā.

To varētu labot, nosakot izņēmumu, ka EURIBOR krīzes pārstrukturēšana nesabojā kredītvēsturi. Līdzīgs izņēmums attiecās arī uz Covid laika atliktajiem maksājumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vēlas izlēmīgāku rīcību. Tā šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt jaunu likumu, ar kuru uz diviem gadiem banku procentu likmes samazinātu uz pusi.

Līdzīgu soli jau spērusi Polija, kur aizdevumiem četrus mēnešus gadā nebūs jāmaksā procentu likmes. Citur vienošanās ar bankām notikušas labprātīgi, piemēram, Grieķijā kredītiestādes labprātīgi savas likmes samazinājušas par 0,2%. Latvijas situācijā tik mazs samazinājums gan neatstātu jūtamu ietekmi.

Latvijas Bankas prezidents Māriņš Kazāks saka: "Banku rīcība līdz šim ir bijusi samērā negribīga, samērā kūtra, līdz ar to, manuprāt, administratīvi risinājumi, pašlaik banku peļņas nodokļa ieviešana, kas ir paliekošs un permanents risinājums, un vēl citi risinājumi, manuprāt, ir ļoti adekvāti."

Nesen Rīgā uz tikšanos ar Latvijas Banku ieradās Latvijā strādājošo skandināvu banku akcionāru pārstāvji. Taču arī tad abām pusēm vienai otru pārliecināt neesot izdevies.

Ja Saeima nolems piespiedu kārtā regulēt banku kredītu cenas, tad Finanšu asociācija brīdina, ka daļa kredītiestāžu pārtrauks izsniegt jaunus aizdevumus, bet dažas var nolemt tirgu pamest vispār.

Eiropas Komisija uzstāj, ka atbalstam jābūt mērķtiecīgam, proti, tiem, kas tiešām nonākuši grūtībās, nevis visiem. Latvija saņēmusi kritiku par Covid laika atbalstiem, un sagaidāms, ka Brisele aizrādīs arī par energoresursu kompensācijām.

Attiecībā uz EURIBOR krīzi aplēsts, ka tā smagi skars aptuveno 10% no visiem kredītņēmējiem. Intervijā uzreiz pēc tikšanās ar Eiropas komisāru darba un sociālo lietu jautājumos finanšu ministrs uzsver, ka jāpalīdz tieši tiem, kas nonākuši grūtībās.

Šādam atbalstam Finanšu ministrija piedāvā nākamā gada budžetā rezervēt 12 miljonus eiro no naudas, ko iekasēs no banku peļņas nodokļa. Šo naudu Finanšu ministrija grib nodot "Altum".

Finanšu ministrs un Latvijas Banka uzskata, ka jāizvēlas tas risinājums, kas radīs mazākos tiesvedību un finanšu riskus, kā arī ļaus kreditēšanai atjaunoties pēc krīzes.

Šonedēļ pēc Ministru kabineta rīkojuma izveidota darba grupa, kas piedāvās savu risinājumu, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Valdošais noskaņojums liecina, ka Reira vadībā Saeimā topošajam radikālajam risinājumam plaša atbalsta nebūs. Taču tas var mainīties, jo eksperti neizslēdz, ka šoziem stagnācija var pāraugt recesijā. Tādā gadījumā pieaugs arī sabiedrības spiediens.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu