Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos viedokļu vētru ar saviem ierakstiem par lidmašīnu sliedēm sacēla bokseris Mairis Briedis. Komentāros daži gardi pasmējās par Brieža jautājumiem, piesaucot folijas cepures, bet citi sportista jautājumus uzskatīja par pamatotiem. Lai saprastu, kas ir šīs sliedes un ka fizikas likumi strādā tieši tāpat kā vienmēr, vērsāmies pie Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieka un fizikas skolotāja Ģirta Zāģera.
Fizikas likumi dabā bijuši spēkā jau kopš pašiem pirmsākumiem un nekur nav pazuduši. Jācer, ka jau kopš pamatskolas laikiem atceramies triviālākos no tiem, piemēram, par vielu agregātstāvokļiem (ciets, šķidrs, gāzveida un plazma), kā arī, kādu procesu ietekmē vielas agregātstāvoklis mainās.
Lidmašīnu mākoņiem līdzīgas sliedes pašā pamatā veidojas šo vienkāršo dabas likumu dēļ.
"Sliežu rašanās ir straujas ūdens kondensācijas piemērs – gluži kā dvaša aukstā laikā vai briļļu aizsvīšana," skaidro fiziķis.
Skaidrs, ka dabā apstākļi ir dažādi un mainīgi. Tāpat arī mums apkārt esošā gaisa sastāvs un stāvoklis nav nemainīgs.
"Apkārtējā gaisā pastāvīgi ir kaut kāds daudzums ūdens tvaika, kura daudzumu raksturojam ar gaisa mitrumu – jo mitrāks gaiss, jo vairāk tvaika.
Taču gaiss nevar uzturēt jebkādu daudzumu tvaika – noteiktos apstākļos tvaika kļūst par daudz un daļa no tā kondensējas. Kopumā siltāks gaiss var uzturēt vairāk tvaika, pirms tas spiests kondensēties," par mums apkārt esošā gaisa īpašībām stāsta Zāģeris.
Attiecīgi šie mainīgie apstākļi ietekmē, kā pat pašsaprotamas parādības var būt atšķirīgas. Pamatprincips gan paliek, bet dažu parādību novērošanai nepieciešami īstie apstākļi
"Dvašas veidošanos var skaidrot ar šo parādību – cilvēka elpā ir silts un mitrs gaiss, kas izelpā tūdaļ nonāk aukstākā āra gaisā.
Šim siltajam, mitrajam gaisam strauji atdziestot, pēkšņi tajā esošais tvaiks ir lielākā daudzumā, nekā konkrētā temperatūra pieļauj, un rodas kondensāts – dvaša.
Tas, cik daudz tvaika var atrasties gaisā, ir saistīts gan ar gaisa temperatūru, gan ar spiedienu, kas atmosfērā var pastāvīgi mainīties – tādēļ dvašu var novērot tikai pareizajā laikapstākļu kopumā," skaidro eksperts.
Tomēr ir jāņem vērā vēl viens svarīgs nosacījums, kam jāizpildās, lai notiktu kondensācija, vēl viens puzles gabaliņš. Lai kondensācija notiktu, kaut kur tai jāsākas.
Pētnieka vārdiem: "Nepieciešams kaut kas, piemēram, kāds puteklītis, uz kura šī kondensācija sākas."
Varbūt šo procesa "puzles gabaliņu" kāds fizikas stundās palaida garām, bet bez tā kondensācijas process nenotiks. Bez procesa ierosinātāja veidojas interesants stāvoklis, ko Zāģeris izskaidro ne tikai vārdos, bet arī piedāvā noskatīties video ar vizuālu piemēru.
"Ja nav šāda kondensācijas procesa "startera", tad iespējams uz mirkli panākt, ka gaisā pastāv vairāk tvaika, nekā tas būtu pieļaujams. Taču – tiklīdz parādās kas tāds, uz kā kondensācija var sākties, tā notiek ļoti strauji.
Šai parādībai ir ļoti labs piemērs ar t.s. pārdzesēto ūdeni – ūdens ir atdzesēts zem 0°C, bet joprojām ir šķidrs. Kad pudeli sakrata, viss ūdens uzreiz sasalst."
Apkopojot šos procesus, to izpausmes un nemainīgos fizikas likumus, vajadzētu tapt skaidram, kādēļ debesīs aiz lidmašīnām redzam mākoņiem līdzīgās sliedes un kādēļ tās mēdz būt atšķirīgas.
"Pirmkārt, gaisā pastāvīgi ir mainīgi mitruma, temperatūras un spiediena apstākļi.
Otrkārt, debesīs ir maz potenciālo kondensācijas "starteru" – ir iespējams iegūt pārdzesētu gaisu. Taču mirklī, kad cauri šādam gaisam izlido lidmašīna, pārdzesētais gaiss var acumirklī kondensēties, veidojot raksturīgās sliedes.
Atkarībā no apstākļu kopuma sliedes var būt ļoti izteiktas, īsas vai neveidoties vispār – to nosaka tās dienas atmosfēras stāvoklis," Brieža mīklu atrisina fiziķis.
Protams, Zāģerim šī sazvērestības teorijai par "ķīmiju trasēm" nav nekāds jaunums, un fiziķis arī apzinās, ka tā ir visai izplatīta. Tomēr viņš mierina, ka nopietna pamata uztraukumam nav, jo "lai arī sazvērestības teorijai par lidmašīnu sliedēm ir relatīvi liela popularitāte, pētniecībā par šo jautājumu līdz šim nav konstatēts nekas, ko nebūtu iespējams izskaidrot ar vienkāršākiem dabaszinātniskiem skaidrojumiem."
Tātad, atbildot uz Maira Brieža viedokli, ka "izskatās, ka katru dienu fizikas likumi mūsu debesīs strādā savādāk"…
… Nē, fizikas likumi nemainās, bet mainās apstākļi, kas ietekmē to izpaušanos, – temperatūra, spiediens, mitrums u.c. Laikam nebūs lieki arī piebilst, ka debesu plašumi virs mums ir pietiekami lieli, lai vienlaicīgi varētu novērot vietas ar atšķirīgiem apstākļiem, piemēram, ka augstāk atmosfērā ir zemāks spiediens.
Citējot vienu no komentētāju atbildēm Brieža ierakstam: "Mācies fiziku un ņem vērā mainīgos!"
