Čakša: Skolām un pašvaldībām ir visi rīki, lai novērstu vardarbību skolās

Vakar plašu sašutumu sabiedrībā izraisīja kārtējais vardarbības gadījums skolās, kad Ķekavas vidusskolā mācību dienas laikā skolas telpās tika piekauts skolnieks.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka Latvijā trūkst efektīva regulējuma vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs, piemēram, izglītības iestādes vadītājam īsti neesot tiesību vardarbīgos skolēnus uz laiku attālināt no mācībām skolā vai arī aizdomu gadījumā pārmeklēt audzēkņu somas.

Taujāta, kas līdz šim ir kavējis izstrādāt LIZDA prasīto regulējumu, Čakša tieši neatbildēja, vien atzīstot, ka vardarbība Latvijā ir augstā līmenī, jo ap trešdaļa bērnu sastopas ar vardarbību un agresivitāti skolās.

Situācija esot nepieņemama, jo droša vide ir svarīga kvalitatīvām mācībām.

Čakšas redzējumā, problēma neesot regulējuma trūkumā, bet gan esošo iespēju piemērošanā, proti, kā pašlaik pieejamie rīki tiekot izmantoti. Iekšējās kārtības noteikumi esot pašu skolu un novadu izglītības pārvalžu atbildība.

Runājot, piemēram, par to, kā novērst naža ienešanu skolā, Čakša paziņoja, ka skolas jau tagad varot pieprasīt neienest nažus, tomēr nedeva skaidru atbildi, vai skola var pieprasīt pārmeklēt bērna somu, ja ir aizdomas, ka tajā varētu būt šāds ierocis.

"Visi rīki ir," apgalvoja Čakša, paužot nostāju, ka to izmantošanas vietā dažkārt "vienkārši skaļi kliedzam, ka mums neviens nepalīdz".

Pēc politiķes vārdiem, neesot pareizi, ka uzbrucēju vienkārši kaut kur izolē, bet vajagot lai psihologi strādā gan ar uzbrucēju, gan ar cietušo.

Ministrijā gan vēl tiekot vērtēts, vai vardarbības novēršanas regulējumā iespējami uzlabojumi, bet pašlaik esot jāizmanto esošie instrumenti.

Kā ziņots, šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti.

Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.

"Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā," teikts Ķekavas novada pašvaldības paziņojumā.

Arī LIZDA atkārtoti uzsver, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs.

Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas.

Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.

Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs piedāvājuši vien sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem.

Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.