Pēc 23 gadiem nav atbilžu. Kas nogalināja BBC žurnālisti Džilu Dando?

Televīzijas princese Diāna

Džila Dando piedzima 1961. gada 9. novembrī, Vestonsupermēras ciematiņā, Anglijas Somersetas provincē. Iedzimtu sirds problēmu dēļ viņa bija slimību nomākts mazulis. Astoņu gadu vecumā viņai tika veikta operācija.

Bērnībā un pusaudža gados viņa izcēlās ar gudrību, viegli tiekot līdzi vienaudžiem un vidusskolā nopelnot galvenās prefektes lomu, kas viņai sniedza tiesības savu skolu pārstāvēt publiskos pasākumos.

Jaunībā viņai arī radās interese par aktierspēli un viņa pievienojās vietējam dramaturgu klubam, iegūstot prasmes, kas ilgtermiņā viņas karjerai televīzijā nāca tikai par labu.

Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa iestājās koledžā Velsas pilsētā Kārdifā, kur studēja žurnālistiku. Studiju laikā 1980. gadā jaunā sieviete sāka strādāt par reportieri vietējā izdevumā "Weston Mercury".

Pēc pieciem nostrādātiem gadiem vietējā izdevumā viņa 1985. gadā pārcēlās uz Plimutu, kur sāka strādāt par diktori raidsabiedrības BBC radioprogrammā "BBC Radio Devon".

Drīz vien BBC kolēģi saskatīja viņas potenciālu, un jau pēc trim gadiem Dando pārcēlās uz galvaspilsētu Londonu, kur 26 gadu vecumā vadīja īsos ziņu raidījumus BBC televīzijas kanālos "BBC One" un "BBC Two".

Pārcelšanās uz Londonu iezīmēja viņas lielo izrāvienu – Dando uzreiz kļuva pazīstama ar savu pieticīgo un mierīgo ziņu pasniegšanas stilu.

Deviņdesmito gadu sākumā viņa kļuva par "BBC One" ceļojumu pārraides "Holiday" vadītāju, iegūstot iespēju veidot ziņu sižetus no dažādām pasaules malām. Britu publika bija ļoti iecienījusi šo raidījumu – skatītājus aizrāva veids, kā Dando pasniedza savus piedzīvojumus.

Video: Džilas Dando raidījums "Holiday"

Vienlaikus žurnāliste vadīja arī vairākus BBC ziņu raidījumus, tostarp "Breakfast Time", "Breakfast News", "BBC One O'Clock News" un "Six O’Clock News". Skatītāji un kolēģi apbrīnoja viņas spēju pielāgoties saturam – pati žurnāliste sevi raksturoja kā "profesionālu hameleonu".

Taču, iespējams, visizteiktāk Dando publikas atmiņā palika ar raidījumu "Crimewatch", ko viņa sāka vadīt 1995. gadā. Raidījums, kurā žurnāliste ar kolēģiem pievērsās dažādu noziegumu atrisināšanai, uzreiz kļuva par hitu.

Video: Pēdējā Džilas Dando raidījuma "Crimewatch" sērija

Smagais darbs vairākos raidījumos atmaksājās – Dando savas karjeras laikā bija viena no vismīlētākajām BBC televīzijas personībām un kopumā viena no viscienītākajām žurnālistēm Lielbritānijā, ko atspoguļoja 1997. gadā saņemtā balva "BBC gada personība".

No skatītājiem viņa iemantoja vairākas pozitīvas iesaukas, tostarp "Televīzijas princese Diāna" un "Televīzijas zelta meitene". Skatītāji un kolēģi novērtēja viņas godīgumu – Dando izbaudīja savu slavu, bet neļāvās iedomībai un pret visiem izturējās vienādi.

Tikpat rožaina un skaista bija arī žurnālistes privātā dzīve ­– 1999. gada janvārī viņa saderinājās ar ginekologu un Lielbritānijas karalienes Elizabetes II personīgo ārstu Alanu Fārtingu. Ar līgavaini viņa iepazinās aklajā randiņā, ko bija norunājusi abiem pazīstama draudzene. Kāzas bija ieplānotas 25. septembrī.

Foto: Džila Dando ar līgavaini Alanu Fārtingu

Dando arī ļoti vēlējās bērnus, ko teica vairākās intervijās.

Taču kāzām, ko žurnāliste tik ļoti gaidīja, diemžēl nebija lemts notikt.

Vērienīgākā slepkavības izmeklēšana Londonā

Izdevums "The Guardian" ziņo, ka Džila Dando tika nogalināta pie savas mājas Fulemā, Londonā, 1999. gada 26. aprīlī. Slepkavība notika plkst. 11.30, kad viņa atgriezās mājās no viesošanās sava līgavaiņa Fārtinga mājās. Žurnāliste ar vienu šāvienu galvā tika nošauta pie mājas ieejas. Viņu atrada kaimiņiene. Dando tika aizvesta uz netālu esošo Čeringkrosas slimnīcu, kur plkst. 13.03 pasludināta par mirušu.

Pāris minūtes pēc žurnālistes nāves pasludināšanas viņas kolēģe un draudzene Dženija Bonda tiešraidē paziņoja par slepkavību. Neilgi pēc tam sekoja līdzjūtības izteikumi no karalienes Elizabetes II un premjerministra Tonija Blēra.

Video: Raidsabiedrība BBC paziņo par Džilas Dando nāvi

Tajā pašā dienā Londonas policija sāka slepkavības izmeklēšanu, kas tiek dēvēta par īpaši vērienīgu operāciju. To vadīja detektīvs Hamišs Kempbels. Izmeklēšanā piedalījās arī Dando vadītā raidījuma "Crimewatch" vadītāji. Saistībā ar slepkavību tika izlaista speciālizlaiduma sērija, kas veica notikuma rekonstrukciju, pēc tam saņemot 500 informatīvus zvanus no iedzīvotājiem.

Izmeklēšanas komanda koncentrējās uz smalki apģērbtu vīrieti ar mobilo telefonu, ko liecinieki bija redzējuši aizejam no notikuma vietas. Trīs dienas pēc slepkavības, 27. aprīlī policija publicēja galvenā aizdomās turamā sejas skici, ko publicēja arī raidījums "Crimewatch".

Līdz gada beigām policijai bija jau aptuveni 80 galvenie aizdomās turamie, ieskaitot 40-50 fanus, kas žurnālistei nemitīgi bija sūtījuši dažādas vēstules.

Sešu mēnešu laikā detektīvi bija runājuši ar vairāk nekā 2500 cilvēkiem un pieņēmuši vairāk nekā 1000 liecību. Izmeklēšanas gaita vairāk nekā gadu kopš slepkavības noritēja bez būtiskiem pavērsieniem līdz 2000. gada maijam, kad uzradās aizdomās turamais, kuru mediji atspoguļoja gandrīz tikpat daudz kā pašu slepkavību.

Detektīvs Hamišs Kempbels intervijā izdevumam "The Guardian" norādīja, ka lietas izmeklēšanā kopumā tika nosaukti vairāk nekā 2000 aizdomās turamo.

Izmeklēšana maina kursu

Slepkavības izmeklēšanas gaita būtiski mainījās 2000. gada 25. maijā, kad policija aizturēja vīrieti vārdā Berijs Džordžs.

Kā raksta BBC, Džordžam bija, maigi izsakoties, krāsaina pagātne – viņš iepriekš arestēts par izvarošanas mēģinājumu un apsūdzēts seksuālā uzmācībā. Lielu daļu no ikdienas viņš pavadīja, izsekojot, vērojot un fotografējot sievietes, kas dzīvoja netālu no viņa dzīvesvietas.

Policija viņa mājā veica kratīšanu, atrada lielu daudzumu grāmatu, žurnālu un citu materiālu, kas saistīti ar ieročiem. Viņam arī bija apsēstība ar slavu, kuras iespaidā vīrietis bieži vien uzdevās par slaveniem cilvēkiem – vienu brīdi viņš bija pārņēmis vārdu Pols Geds (dziedātāja Gerija Glitera īstais vārds), kā arī uzdevies par slavenā "Queen" solista Fredija Merkūrija brālēnu, izmantojot Merkūrija īsto uzvārdu Bulsara.

Foto: Džordža fotogrāfija, ko policija atrada viņa dzīvesvietā

Kratīšanas laikā viņa dzīvesvietā arī tika atrasti vairāki žurnāli ar pazīstamām žurnālistēm uz to vākiem.

Turklāt viņš dzīvoja netālu no Dendo dzīvesvietas, aptuveni puskilometra attālumā.

Izdevumā “The Guardian” teikts, ka policija Džordžu novēroja un 25. maijā arestēja, bet apsūdzības par Dando slepkavību piemēroja 28. maijā. Viņa tiesas prāva sākās 2001. gada 26. februārī, bet 2. jūlijā viņš tika atzīts par vainīgu un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Džordžs savu vainu ne reizi neatzina.

Būtiska pierādījumu daļa, kas nospēlēja par labu viņa vainas atzīšanai, bija šaujampulvera daļiņa, kas atrasta viņa mētelī. Līdzīga daļiņa bija atrasta Dando matos.

Viņš todien arī bija ģērbies līdzīgi kā aizdomās turamais mistiskais vīrietis, ko aculiecinieki redzēja, kā arī dažas stundas iepriekš bija manīts notikuma vietā.

Džordža arestēšana izraisīja pamatīgu ažiotāžu mediju un sabiedrības vidū – vienas nakts laikā viņš pēkšņi kļuva slavens. Daudzi iedzīvotāji un izdevumi rakstīja, ka pierādījumi pret vīrieti bijuši nepilnīgi. Kritiķi bija vienisprātis, ka viņš ir dīvainis, bet ne slepkava.

Foto: Berijs Džordžs tagad

Viņa pārstāvji tiesā arī norādīja, ka Džordžs, kam tika diagnosticēta epilepsija un vairākas garīga rakstura problēmas, nav spējīgs izplānot tik sarežģītu un rūpīgu operāciju.

Pēc septiņiem gadiem cietumā Džordžam tomēr sevi izdevās attaisnot. Viņš tika atbrīvots 2008. gada augustā pēc tam, kad tika sākts vēl viens tiesas process par apšaubīto pierādījumu – šaujampulvera daļiņu – uzticamību.

Pēc Džordža atbrīvošanas citi būtiski pavērsieni Dando slepkavības lietā netika fiksēti.

Serbu teroristi, slavas meklētājs vai kāds cits?

Kā jau katrs sabiedrības uzmanību piesaistījis slepkavības gadījums, arī Džilas Dando lieta tika apvīta ar dažādām sazvērestības teorijām. Viena no vispopulārākajām versijām ir, ka žurnālisti nogalināja kāds serbu teroristu grupas biedrs.

Kā raksta BBC, saskaņā ar šo versiju žurnālistes slepkavība bijusi kā atriebība par Lielbritānijas atbalstītajām NATO apšaudēm Serbijas sabiedriskā medija ēkai Dienvidslāvijas kara laikā.

Dando kara laikā vairākos BBC sižetos bija aicinājusi atbalstīt no Serbijas atdalījušās valsts Kosovas bēgļus ar ziedojumiem.

BBC arī it kā saņēmusi zvanu no kāda serbu vīrieša, kurš teicis, ka viņa nogalināta tieši šā iemesla dēļ.

Savukārt Džilas brālis Naidžels Dando uzskata, ka viņa māsas slepkavība nemaz nav bijusi plānota.

Viņa ieskatā Džila vienkārši neīstajā laikā nonākusi neīstajā vietā – visticamāk, notikuma vietā uzturējies kāds bruņots vīrietis, kas, iespējams, nemaz nezināja, ka tajā mājā dzīvo Dando, viņu atpazinis un mirklī nolēmis iegūt "piecas minūtes slavas", viņu nošaujot.

Naidžels Dando teoriju pamato ar to, ka videonovērošanas kameru ierakstos, ko izmeklēšanas laikā publicēja policija, netika fiksēts, ka viņai kāds sekotu. Turklāt slepkavības laikā viņa bija ievākusies pie Fārtinga, tāpēc savā mājā Fulemā reti uzturējās.

Lai vai kā, konkrētu atbilžu uz jautājumiem, ko rada šīs teorijas, nav. Dando slepkava vēl joprojām nav noķerts, un lieta ir slēgta. Galvenais izmeklētājs Hamišs Kempbels uzskata, ka tas tā arī paliks. "Vai es domāju, ka kāds atgriezīsies tiesā? Visticamāk, nē."