Taujāts, kā Valsts prezidents ir sevi parādījis iekšpolitikā, politologs norādīja, ka viena no sarežģītajām lietām, kas prezidentam ir jāizdara, ir "jāatrod sevi iekšpolitiski". Rajevskis akcentēja, ka Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, tas deva viņam iespēju zināmā mērā distancēties no iekšpolitiskiem jautājumiem.
"Jā, viņš panāca, ka Jūrmalā vairs nenotiek "Jaunais vilnis", jā, Latvijai nevēlamo personu sarakstā viņš iekļāva noteiktus Krievijas darboņus, bet tomēr viņam bija iespēja atturēties no līdzdalības iekšpolitikā. Neviens no viņa kā ārlietu ministra to neprasīja," pauda politologs.
Rajevskis norādīja, ka prezidenta amata lielāko daļu veido iekšpolitika. Valsts pirmajai personai ir jāmeklē jautājumi, problēmas, kuru risināšanā viņš var pielikt savu plecu. Tāpat Valsts prezidentam ir jāmeklē risinājumi izaicinājumiem, kurus varētu atbalstīt parlaments. Politologs uzsvēra, ka ir bezjēdzīgi cilāt jautājumus, saprotot, ka parlaments iniciatīvas neatbalstīs.
"Tas nebūtu pareizi arī no reputācijas viedokļa, ja prezidents ķertos klāt tēmām, kuras parlaments atmestu atpakaļ. Domāju, ka Rinkēviča rosinātos bargākos sodus par noziegumiem pret valsti parlamentā atbalstīs. Rinkēvičs to varēs sev pierakstīt kā labo darbu. Lielais izaicinājums ir atrast sabiedrībai svarīgus jautājumus, kurus parlaments atbalstīs," sacīja politologs.
Runājot par to, kā veidojas prezidenta sadarbība ar valdību, politologs norādīja, ka Rinkēviča aktīvā rosīšanās iekšpolitikā viņu neizbēgami ievelk valdības dzīvē. Rajevskis uzsvēra, ka prezidents nominē premjerministru, līdz ar to valsts pirmā persona ir līdzatbildīga par nominēto premjeru.