Tas ir ļoti būtisks palielinājums. Kā raidījumam sacīja Sprūds, pašlaik, summējot profesionāļus, zemessargus, Valsts aizsardzības dienestā iesauktos un rezervistus, armijas sastāvs pārsniegtu 20 tūkstošus. Lai sasniegtu plānoto 61 tūkstoti karavīru, palielinājums būtu vajadzīgs visās kategorijās.
"Ļoti liels akcents tiešām ir likts uz Valsts aizsardzības dienestu. Ja šobrīd mēs runājam par 300, kas brīvprātīgi pievienojās, tad nākošajā gadā mēs runājam par 600. Tie būs gan brīvprātīgie, gan iespēja, ka būs tie, kas tiks iesaukti. Tad uz 2027., 2028. gadu mēs jau runājam par četriem tūkstošiem," stāsta ministrs.
Paralēli Latvijas austrumu robežas žoga un novērošanas sistēmu izbūvei sākts darbs arī pie tā, lai stiprinātu robežu no militārā viedokļa. Iepriekšējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) septembra sākumā atklāja, ka tiek apzināta dažādu betona un metāla konstrukciju, kā arī prettanku mīnu nepieciešamība.
Vairāki avoti "De Facto" apliecināja, ka mīnas robežas tuvumā neatrastos nepārtraukti, bet tiktu izvietotas atbilstoši plānam, ja tuvotos X stunda.
Runājot par robežas militāru nostiprināšanu, Sprūds nevēlas priekškaru pārāk daudz pavērt: "Ir īstermiņa un ilgtermiņa plāni, kas ir jādara, lai mēs robežu stiprinātu ne tikai attiecībā uz nelegālās migrācijas novēršanu, bet arī, lai mēs tiešām Latvijas teritoriju kā gan ES, gan NATO ārējo robežu būtu gatavi aizstāvēt no pirmā centimetra."
Kā atzīmē raidījums, plāniem vēl jāiztur pārbaudījums ar realitāti. Piemēram, žoga izbūve uz austrumu robežas līdz šim bijusi ļoti lēna.