VIDEO ⟩ Palestīnas pārstāves vizīte Latvijā radījusi daudz jautājumu par abu valstu turpmāko politisko dialogu (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Amala Džādū un Andris Pelšs
Amala Džādū un Andris Pelšs Foto: Ārlietu ministrija.

Neilgi pirms "Hamas" organizētajiem uzbrukumiem Izraēlai no Gazas joslas teritorijas Latviju vizītē apmeklēja Palestīnas pašpārvaldes pārstāve – ārlietu ministra vietniece Amala Džādū. Viņa tikās gan ar Ārlietu ministrijas, gan ar Saeimas pārstāvjiem, kā arī ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Tagad Abu Meri ir saņēmis pieprasījumu no opozīcijas skaidrot savu tikšanos un tajā runāto. Ar Rietumkrastā bāzēto Palestīnas pašpārvaldi Latvijai politiskais dialogs notiek jau kopš 2010. gada, taču šobrīd par tā nākotni mūsu valstij ir radušies jautājumi, jo no palestīniešiem nav sagaidīts skaidrs terora aktu nosodījums, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

VIDEO: "De Facto" sižets

Vēl pirms nepilna gada toreizējais Valsts prezidents Egils Levits darba vizītē Palestīnā tikās ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu viņa rezidencē Rāmallā Rietumkrasta teritorijā.

Kā tolaik ziņoja Palestīnas oficiālā ziņu aģentūra, kopīgās preses konferences laikā Abāss aicināja Eiropas Savienību nesadarboties ar tādām Izraēlas valdībām, kuras neatzīst divu valstu risinājumu un nenosoda terorismu un vardarbību.

Latvijas un Palestīnas politiskais dialogs līdz šim bija visai aktīvs. Divpusējo politisko konsultāciju ietvarā pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Palestīnas ārlietu ministra vietniece Eiropas jautājumos Amala Džādū.

Viņa gan tikās ar ierēdņiem un diplomātiem Ārlietu ministrijā (ĀM), kur sniedza arī intervijas, gan parlamentā piedalījās sanāksmē ar vairākiem Saeimas deputātiem no dažādām frakcijām.

Taču tagad īpašu atsevišķu politiķu un mediju uzmanību izraisīja palestīniešu amatpersonas vizīte Veselības ministrijā (VM).

Ministrs Hosams Abu Meri (JV) vēl pirms dažām nedēļām bija Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam vadītājs. "Apvienotais saraksts" šonedēļ uz šo tikšanos reaģēja, iesniedzot Saeimā pieprasījumu par Palestīnas iedzīvotāju plānoto nodarbinātību un studiju iespējām Latvijā. Pamatojums – VM relīzē tika minēts, ka Abu Meri aicināja Palestīnas iedzīvotājus studēt medicīnu Latvijā.

Opozīcijā nesen nonākusī apvienība nu vēlas uzzināt, vai pirms tam ministrs ir konsultējies ar Latvijas drošības iestādēm.

Abu Meri intervijā "De Facto" par palestīniešu pārstāvniecības organizēto tikšanos stāsta: "Viņi [palestīnieši] paprasīja, ņemot vērā, ka es esmu pēc izcelsmes arābs, kas šajā gadījumā laikam izrādās man par sliktu, un viņi gribēja satikties, un, protams, kā veselības ministrs – nu par ko mēs varam sarunāties ar viņu?

Nebija tāda īpaši plānota programma – kaut ko parakstīt vai sadarbība, vai tamlīdzīgi.

Protams, zinot, ka es biju 1993. gadā mācījies Medicīnas akadēmijā, mums bija līdzās arī studenti - palestīnieši no tās puses, kuri mācījās ar mani un aizbrauca prom vai uz Emirātiem, vai atpakaļ uz Palestīnu un tā tālāk.

Tāpēc, protams, mēs parunājām par to, ka mums ir ļoti laba izglītība, īpaši veselības jomā, un mums ir Latvijā daudz ārzemju studentu.

Un viens no sadarbības veidiem varētu būt, ka studenti var mācīties pie mums. Tas arī viss."

Abu Meri bija iniciators deputātu grupu palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam izveidei gan šajā, gan 12. Saeimā. Taču pēc "Hamas" teroristiskā grupējumu koordinētā uzbrukuma Izraēlai no Gazas joslas, deputātu grupā atlikušie "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvji to atstāja.

Pieredzējušais JV frakcijas pārstāvis, Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis frakcijā pārrunāto kolēģu pozīciju skaidro šādi: "Uzbrukums, it īpaši civiliedzīvotājiem, nevis tikai kontrolposteņiem vai militārajām bāzēm, kas atradās tiešā Gazas sektora tuvumā aiz robežas, aiz nocietinājumiem, aiz sienas...

Nav bijis nosodījuma! Un ja nav tāda nosodījuma, mēs nevaram...

Mēs uzskatījām, ka mūsu cilvēki nevar atrasties šai sadarbības grupā. Vienkārši – ja neizskan nosodījums, nu kas tas ir? Atvainojiet, tā nevar būt.

Šāda veida uzbrukumu nenosodīt – mums nekāda veida atbalsta līdz ar to tādai grupai nebūs un Palestīnas pašpārvaldei, ja viņi nevērsīsies skaidri pret tiem, kas ir īstenojuši šos nežēlīgos teroraktus. Nekāda!"

Grupas sastāvā ir palikuši četri "Progresīvo" deputāti, taču tās darbība kopš pirmdienas ir apturēta līdz brīdim, kamēr palestīniešu Nacionālā padome nebūs skaidri paudusi savu nosodījumu teroristiskās grupas "Hamas" uzbrukumam Izraēlai.

Grupas dalībnieks, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka bija starp tiem deputātiem, kas pagājušajā nedēļā Saeimā tikās ar Palestīnas ministra vietnieci Džādū.

"Mēs, protams, apzināmies, ka cilvēki bieži sajauc kopā visus jautājumus – "Hamas", "Hezbollah", "Fatah", Gazas josla vai Rietumkrasts, kā veidojas un kas ir vispār Palestīnas iedzīvotāji...," par publiskajām reakcijām uz tikšanos saka Švinka.

"Ar Gazas sektoru nekāda sakara nav, jo mēs saprotam, ka valdošais režīms ir "Hamas" Gazas sektorā, un, protams, visas aktivitātes, kas [Latvijas politiķiem] ir, ir ar demokrātiskajiem spēkiem, kas ir Palestīnas Rietumkrastā. Un mēs protams, gaidījām, ka varbūt Palestīnas Nacionālā padome nāks ar savu paziņojumu.

Mūsu cerība bija, ka tomēr šis paziņojums būs vērsts uz terorisma nosodīšanu, vardarbības nosodīšanu..."

Tomēr no palestīniešu pašpārvaldes par "Hamas" līdz šim ir klusums.

ĀM valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Andžejs Viļumsons stāsta, ka arī ar interesi skatījies, ko tviterī jeb sociālajā tīklā "X" par "hamas" teroraktiem teiks nupat Rīgā uzņemtā Palestīnas amatpersona.

Dažas dienas Džādū profilā bijis klusums, bet tad parādījās pārmetumi Izraēlai un arī starptautiskajai sabiedrībai par gaisa uzbrukumiem mērķiem Gazas joslā, taču ne vārda par "hamas" teroristu pastrādātajām zvērībām Izraēlā.

"Viens izskaidrojums, kas ir populārs arī medijos, ir, ka "Hamas" ir tik populārs Palestīnā, ka Abāss un palestīniešu pašpārvalde nevar atļauties to nosodīt, jo citādi, kā saka, tautas niknums, it īpaši šajā momentā, var būt, kur tauta var būt ar "Hamas".

Kaut kāda daļa tautas ir ar "Hamas", daļa tautas nav, un palestīniešu pašpārvaldei varbūt ir riskanti nostāties skaidri pret "Hamas"," versiju par Rietumkrasta politiķu un diplomātu klusēšanu pieļauj Viļumsons.

Tikmēr Saeima ceturtdien pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto rezolūciju par atbalstu Izraēlai, kurā tika nosodīts "hamas" un norādīts, ka teroristisko grupu jau ilgstoši finansē Irāna. Palestīnas vārds paziņojumā netika pieminēts vispār.

Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) skaidro, ka tas bijis apzināts lēmums, jo aicinājums palestīniešu Nacionālajai padomei norobežoties no "Hamas" iecerēts atsevišķā paziņojumā:

"Un, protams, tas aicinājums ir tai nosodīt "Hamas" rīcību, bet nu pašlaik mēs redzam, ka arī Rietumkrasta pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss – pirmā retorika, kas ir bijusi no viņa puses, ir atbalstoša "Hamas" rīcībai.

Otra lieta – es, protams, nezinu, tas notiks vai nenotiks, bet plānotā vizīte uz Maskavu... Tas, protams, liek veikt kaut kādus secinājumus no tā visa."

Tikmēr ĀM pārstāvis Viļumsons piekrīt, ka Latvijai kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) partneriem būs jāanalizē Palestīnas pašpārvaldes darbība, taču, visticamāk, kā vienīgais Eiropas sarunu partneris Palestīnā viņi paliks arī turpmāk:

"Mēs, es domāju ES, vai mēs atgriezīsimies pie kaut kādām attīstības sadarbības programmām, kur ES nauda tiks ieguldīta kaut kādos attīstības projektos, skolu celtniecībā?

To man grūti pateikt šobrīd. Es domāju, ka tas būs kaut kādu tuvāko mēnešu jautājums. Jebkurā gadījumā mums vajadzēs kaut kādu sarunu partneri, lai saprastu arī viņu viedokli.

Jo ES kopā ar Tuvo Austrumu reģiona valstīm vajadzēs tomēr virzīt to procesu, ko mēs saucam par Tuvo Austrumu miera procesu, lai tā procesa rezultātā palestīnieši nokļūtu pie savas valsts."

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu