Spriedumā atzīts, ka ikvienam augošam dižkokam pašam par sevi lielākā vai mazākā mērā piemīt visas četras dabas pieminekļa aizsardzībai paredzētās vērtības - gan ekoloģiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan estētiskā, gan arī zinātniskā. Koka augtspējas zudums nenoliedzami maina aizsargājamās teritorijas vērtību, tomēr tā ir pārvērtējama individuāli, apsverot katra konkrētā gadījuma specifiskos apstākļus. Izskatāmajā gadījumā dižkokā ir konstatētas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kas ir par pamatu aizliegumam pārvietot nocirstā aizsargājamā koka stumbru.
Jau vēstīts, ka tiesa iepriekš lēma, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc. Pirmās instances tiesa atcēlusi izdoto būvatļauju un atzinusi rindu mājas būvniecību par patvaļīgu. Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.
Tiesas lēmums uzliek pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka ēka jānolīdzina līdz ar zemi.
Kā ziņots, Mārupē pērnā gada oktobrī neatļauti tika nozāģēts vismaz gadsimtu vecs ozols. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai jaunbūvei. Saistībā ar šiem būvobjektiem prokuratūra jau vairākkārt vērsusies tiesā.